Pāvests tiekas ar Vatikānā akreditētajiem žurnālistiem

Inese Šteinerte - Vatikāns

Uzrunājot starptautiskos Vatikāna notikumu atspoguļotājus, pāvests atgādināja, ka žurnālistika ir aicinājums, kuru var salīdzināt ar medicīnu. “Līdzīgi ārstam, žurnālists izdara izvēli par labu mīlestībai uz cilvēci, dziedinot slimības, jo viņš “pieskaras sabiedrības un pasaules rētām,” teica Francisks. Tāpēc žurnālista darbs prasa “neatlaidību un pacietību”, kas ir īpaši vajadzīga, ja runa ir par Svēto Krēslu. Pāvests lūdza žurnālistiem piedošanu par to, ka šis darbs dažreiz atņem laiku, ko viņi varētu veltīt ģimenei un bērniem, un konstatēja, ka atspoguļot Vatikāna notikumus ir smags darbs. Vatikānisti “ceļ iepazīšanās un komunikācijas tiltus tur, kur ir šķelšanās un neuzticība”, tā savulaik apliecināja pāvests Jānis XXIII.

Uzrunā žurnālistiem Francisks citēja vienu no viņu kolēģa, nu jau 80 gadu vecumu sasniegušā Luidži Akatolli publikāciju, kurā apgalvots: “Vatikānistam ir jāpretojas iedzimtai masu komunikācijas tendencei manipulēt ar Baznīcas tēlu tāpat un vēl vairāk, kā ar jebkuru citu cilvēku kopības tēlu”. “Visbiežāk par visu,” raksta bijušais “Corriere della Sera” žurnālists, masu informācijas līdzekļi deformē reliģisko ziņu, un tas notiek gan ar “augsta un ideoloģiska”, gan ar “zema un izklaidējoša” reģistra palīdzību. Tādējādi tiek panākts kopējais efekts, proti, divkārša Baznīcas tēla deformācija. Pirmais “reģistrs” cenšas šo tēlu novietot politikas kategorijā, bet otrais pievienot “vieglajam žanram”.

Pateicies Vatikānistiem par darbu, pāvests aicināja viņus neslēpt realitāti, nedz arī realitātes nejaukās puses, nesaldināt konfliktus, un tajā pašā laikā neradīt nevajadzīgu “troksni”, bet censties “uztvert galveno, vadoties pēc Baznīcas dabas”.