Pazemība un dāsnums – divi īsta mākslinieka tikumi

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Simts mākslinieciskās darbības sezonas visaugstākajā līmenī, vācot un saglabājot vērtīgu pagātnes mantojumu, lai nodotu to tālāk nākamajām paaudzēm vēl bagātāku”, sacīja Francisks, paužot klātesošajiem atzinību par viņu veikumu. Viņi nodod tālāk bagāto mākslas mantojumu, vispirms rūpējoties par tādas unikālās vietas kā Veronas arēnas saglabāšanu. Šī 32 metrus augstā celtne, kurā ietilpst 22 000 skatītāju, ir trešā lielākā arēna pasaulē pēc Romas Kolizeja un Kapujas amfiteātra. Arēnas, kas celtas 30. gadā pēc Kristus dzimšanas, vispirms tika izmantotas gladiatoru cīņām, pēc tam – bruņinieku turnīriem. Gadsimtu gaitā, Veronas iedzīvotāju nicināta, arēna reizēm draudēja pārvērsties par gruvešu kaudzi. Atjaunošana sākās Renesanses laikā, 16. gadsimtā, bet 18. gadsimtā to mūsdienīgi atjaunoja franču ģenerālis Sekstijs Aleksandrs Fransuā de Miollis. Bez tam šī mantojuma tālāknodošana notiek, katru gadu rīkojot mākslas festivālus.

“Cik daudz darba ieguldīts, cik daudz atdeves un pūļu”, teica pāvests, pieminot strādniekus, kas būvēja un pārbūvēja šo grandiozo celtni, māksliniekus, festivālu organizatorus un visus tos, kas strādāja “aizkulisēs”. Viņš atzina, ka mākslu 100 gadu garumā nevar radīt viens cilvēks vien, nedz arī neliela izredzēto grupa. Tam ir vajadzīgs lielas kopienas ieguldījums, kurā katrs apzinās, ka viņš veido kaut ko ne tikai sev, bet arī tiem, kuri nāks pēc viņa.

Svētais tēvs klātesošajiem atgādināja, ka mākslā tāpat kā dzīvē ir svarīgi būt pazemīgiem un dāsniem. “Pazemība un dāsnums”, viņš uzsvēra, “ir tie īsta mākslinieka tikumi, par kuriem mums stāsta jūsu stāsts”. Francisks mudināja turpināt šo darbu un darīt to ar mīlestību – ne tik daudz personīgo panākumu, cik prieka dēļ, ko nes iespēja sniegt citiem kaut ko skaistu.