Pāvests mudina semināristus strādāt pie sava cilvēciskā brieduma
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Francisks pateicās semināristiem par to, ka viņi atsaucās Kunga aicinājumam un ir gatavi kalpot Kristus Baznīcai. Viņš tos mudināja būt ik dienas uzticīgiem un ļauties Svētā Gara vadībai. Pāvesta uzrunas centrālais temats bija priesteriskā formācija, kas nekad nebeidzas. Tā ilgst visu mūžu, un ja cilvēks apstājas, tad viņš nevis paliek uz vietas tur, kur bija, bet atgriežas atpakaļ. Runa ir ne tikai par teoloģisko izglītību, bet arī cilvēcisko formāciju un jūtu dzīves izkopšanu. Tas ir nemitīgs iekšējs darbs.
Svētais tēvs atzina, ka Baznīca ir kā būvlaukums zem klajas debess. Tā visu laiku atrodas ceļā, ir atvērta Svētā Gara novitātei. Tās galvenais uzdevums – iet kopā ar Krustā sisto un augšāmcēlušos Kristu, atklājot cilvēkiem Evaņģēlija skaistumu. Visi – priesteri un laji – ir būvlaukuma strādnieki. “Mēs nevaram piedāvāt monolītas un iepriekš iesaiņotas atbildes mūsdienu sarežģītajai realitātei”, sacīja pāvests, “bet mums ir jāiegulda sava enerģija, sludinot būtisko, kas ir Dieva žēlsirdība, un paužot to ar savu tuvību, tēvišķību un lēnprātību, izkopdami izšķiršanas mākslu”.
Tāpēc arī sagatavošanās uz priesterību ceļš ir sava veida būvlaukums. Svētais tēvs mudināja semināristus nebaidīties ļaut Kungam darboties viņu dzīvē. Tāpat kā tas notiek būvlaukumā, tāpat arī viņu dzīvē Svētais Gars vispirms nojauks to, kas nesaskan ar ticību un priesterisko kalpojumu un kas traucē attīstīties saskaņā ar Evaņģēliju. Pēc tam šis Gars, attīrījis no visām iekšējām viltībām, piešķirs jaunu sirdi, veidos semināristu dzīvi atbilstoši Jēzus dzīves stilam, pārveidos viņus par jaunām būtnēm un mācekļiem misionāriem. Tāpēc formācijas laikā ir svarīgi izkopt savu iekšējo dzīvi, meditēt Vārdu, padziļināti pētīt mūsdienu jautājumus un teoloģiskās un pastorālās problēmas. “Un ļaujiet man jums ieteikt vienu lietu: strādājiet pie emocionālā un cilvēciskā brieduma. Bez tā jūs nekur netiksiet”, piebilda pāvests.
Uzrunas beigu daļā Francisks norādīja, ka arī pati semināra struktūra ir kā liels būvlaukums. Iesākot Lielā gavēņa laiku, pāvests novēlēja, lai viņu kopiena iet atgriešanās un atjaunotnes ceļu.
