Francisks atceras mafijas nogalināto priesteri Džuzepi Dianu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Priesteri Džuzepi, draudzīgi sauktu par “Pepi”, atceras ne tikai vietējie iedzīvotāji vien. Viņa piemiņu godina visā Itālijā. Īpaši tuvs viņš ir skautiem, kuru vidū veica aktīvu pastorālo darbu. Tieši jaunās paaudzes pāvests visvairāk uzrunā savā vēstījumā. Viņš raksta:
“Neļaujiet sev nolaupīt cerību, attīstiet augstus ideālus un veidojiet citādu nākotni ar rokām, kas nebūtu notraipītas ar asinīm. Celiet to ar godīgu darbu, nepadodoties viegliem, bet iluzoriskiem kompromisiem. Vadieties pēc priestera Pepes garīgā mantojuma, lai jūs paši kļūtu par miera kaldinātājiem.”
Pāvests atzīmē, ka jaunā priestera nāve, no vienas puses, raisa saviļņojumu, no otras, pārliecību par to, ka sēkla, kas mirst, nes augļus, jo šajā laikā ir paveikti daudzi labi darbi. Francisks pateicas visai Aversas diecēzei, jo īpaši draudzei, kura vadās pēc tādas pašas cerības, kāda piemita priesterim Pepem, kurš aicina veidot labāku nākotni, kas ir brīva no ļaunuma jūga. Francisks izsaka atzinību arī tiem, kuri turpina priestera Dianas aizsākto pastorālo darbu ar ticīgo apvienībām, jo īpaši ar skautiem.
Svētais tēvs norāda, ka Pepes Dianas vēsture saistās gan ar senatni, proti, ar pirmo slepkavību, ko Kains pastrādāja pret Ābelu, gan arī ar mūsu dienām, kad cilvēki paceļ roku pret citiem cilvēkiem. “Tas izpaužas daudzās naida formās, kas ievaino cilvēkus un dažreiz ar asinīm slaka mūsu pilsētas un kvartālus,” raksta pāvests. Viņš aicina atjaunot “evaņģēlisko nemieru”, kāds piemita priesterim no Dienviditālijas un kurš katrā cilvēkā pamudināja kontemplēt Tēva vaigu, liecinot par Dieva plānu, lai katrs varētu dzīvot taisnībā, mierā un brīvībā.”
“Iepretim vardarbībai un necilvēciskajai augstprātībai, kas noliedz patiesību un atņem cilvēkiem cieņu, kristieši ir tie, kuri sludina Evaņģēliju un dzīvo pēc paaicinājuma kopā ar Kristu būt par jauna, brālīgumā un kopībā balstīta humānisma zīmi,” raksta pāvests. Vēstules noslēgumā viņš atgādina vārdus, ko priesteris Diana teica 1991. gada Ziemassvētkos, uzrunājot citus priesterus: “Kā Kristū kristītos, kā ganus Dievs mūs aicina būt par praviešiem. Pravietis ir sargs: viņš redz netaisnību, to nosoda un atjauno sākotnējo Dieva plānu”. Pāvests norāda, ka šis aicinājums ir joprojām aktuāls, proti, “sargāt jaunas sabiedrības celtniecības plānu, tādas sabiedrības, kura būtu attīrīta no grēka ēnām, kura būtu spējīga uzdrošināties dzīvot saskaņas un brālīguma nākotnē”.
