Neatliksim atgriešanos uz vēlāku laiku
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Homīlijā Francisks komentēja pirmo lasījumu no Vēstules romiešiem, kur apustulis Pāvils aicina kristiešus “dzīvot atjaunotu dzīvi” (6, 4). Šīs atjaunotās dzīves avots ir Kristības sakraments, caur kuru mēs tiekam iegremdēti Kristus nāvē un augšāmcelšanā un kļūstam par Dieva bērniem. Turklāt šī jaunā eksistence ir nesaraujami saistīta ar ikdienas ceļojumu pie Debesu Tēva. Šajā svētceļojumā kristiešus sagaida daudzi šķēršļi, kas ir saistīti ar nepareizu Dieva, savu tuvāko un sevis pašu izpratni. Tās ir paralizējošās bailes no Visvarenā, citu cilvēku trūkumu pārspīlēšana un savas bezspēcības konstatēšana.
Pāvests uzsvēra, ka jaunā dzīve ir Dieva piedošanas ceļš. Tā vienmēr ir Dieva žēlastības jaunā plūsma. Tā stiprina sirdi, kas paļaujas uz Dievu, mīl savu tuvāko un sevi pašu. Žēlsirdīgais Kristus dziedina un attīra sirdis no ļaunuma, un tas ļauj cilvēkam ieraudzīt Viņu. To ir neatlaidīgi jālūdz, jo Kungs patiesi vēlas mūsu pestīšanu un mūžīgo svētlaimi. Svētais tēvs atgādināja, ka atgriešanos nedrīkst atlikt “uz vēlāku laiku”. Kristībā iesāktā jaunā dzīve turpinās Dieva piedošanā.
Saskaņā ar Romas bīskapa teikto, Izlīgšanas sakraments ir kristīgās dzīves pamats. Ticīgais nožēlo grēkus, lai ieslīgtu krustā sistā Kristus apskāvienos un augšāmceltos savā sirdī. Savukārt biktstēvi ir aicināti būt par Dieva žēlsirdības, tēvišķā prieka un Svētā Gara maiguma kanāliem. Pāvests uzsvēra, ka vienmēr ir jāpiedod, jo piedošanai ir jābūt Baznīcas dzīves centrā.
Atzīstot savus grēkus, kļūdas, trūkumus, nolaidības, vājības un pārkāpumus, ir jāturpina iet "jaunās dzīves” ceļš un ar paļāvību jāsauc: “Jēzu, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt” – sacīja Francisks. Viņš atkārtoti aicināja labi iegaumēt to, ka Dievs nekad nepagurst piedot. Problēma pastāv tanī, ka mēs pārstājam lūgt no Viņa piedošanu. Taču Dievs piedod vienmēr un visu. Ar savu piedošanu viņš attīra mūsu sirdi un mūs atjauno. Dievs vēlas, lai mēs tiktu atjaunoti, iemantotu brīvību, justos viegli un būtu laimīgi. Viņš zina, cik ātri mēs pakrītam, taču grib, lai mēs atkal celtos augšā. Neskumdināsim Viņu, neatliksim Viņa piedošanas saņemšanu uz vēlāku laiku – mudināja Romas bīskaps.
Pēc Vissvētākā Sakramenta adorācijas pāvests un vairāki priesteri piešķīra ticīgajiem Izlīgšanas sakramentu. Svētais tēvs klausīja ticīgo grēksūdzes apmēram pusstundu.
