Pāvests tiekas ar Itālijas radiotelevīzijas RAI darbiniekiem

Inese Šteinerte - Vatikāns

Francisks atzīmēja, ka tā ir divkārša dzimšanas diena, kas, no vienas puses, rosina atskatīties pagātnē, bet, no otras, raudzīties uz priekšu, nākotnē, kur RAI kolektīvu sagaida nozīmīga loma, jo katra cilvēka dzīve aizvien vairāk top saistīta ar citu cilvēku dzīvi, pie tam, globālā līmenī. Pāvests piebilda, ka RAI kopš savas dzimšanas ir vēstījusi arī par Vatikānu un Pētera pēcteču aktivitātēm.

“Mediji ietekmē mūsu identitāti gan no labās, gan ļaunās puses,” teica Francisks, pirms pakavēties pie sabiedriskā raidītāja profila, kāds piemīt radiotelevīzijai RAI. Viņš atzīmēja, ka žurnālistu darbs, tādējādi, ir atbilde uz pilsoņu vajadzībām universālās atvērtības garā. Tā ir arī spēja izpausties kādā noteiktā teritorijā, nekļūstot lokāli norobežotiem, bet respektējot katra cilvēka cieņu. Bez tam, līdz ar informāciju, izklaidi, kultūru un tehnoloģiju, tas ir ieguldījums patiesības labā un kopējā labumā.

“Informācijas jomā sabiedrisko raidītāju kalpojums nozīmē veicināt patiesību, tai skaitā stājoties pretim nepatiesu ziņu izplatībai un mēģinājumiem iespaidot sabiedrisko domu ideoloģiskā veidā, melojot un izirdinot sociālo audeklu,” teica pāvests. Viņš uzsvēra, ka patiesība ir tikai viena, tā ir harmoniska un to nevar sadalīt ar personīgām interesēm. Tas nozīmē, izvairīties no jebkādas maldinošas redukcijas, atceroties, ka patiesība gluži kā korī ir “simfoniska” un ka to ir iespējams uztvert labāk, ja iemācāmies uzklausīt balsu dažādību, nevis vienmēr izkliedzot savu ideju vien.

“Bez tam,” turpināja Francisks, “sabiedriskā raidītāja uzdevums ir kalpot pilsoņu tiesībām ar korektu informāciju bez aizspriedumiem, neizvirzot pārsteidzīgus secinājumus, bet izmantojot laiku, kas nepieciešams, lai saprastu, pārdomātu un apkarotu tā dēvēto “kognitīvo piesārņojumu”, jo arī informācijai ir jābūt “ekoloģiskai”.”

Visbeidzot, sabiedriskajam raidītājam ir jānodrošina plurālisms, kas respektē dažādus uzskatus un avotus, jo, kā savulaik to jau apgalvoja svētais Jānis Pāvils II, “patiesību, arī tad, kad tā jau ir sasniegta, nekad nedrīkst uzspiest. Tātad, patiesība tiek piedāvāta, nevis uzspiesta. Citu cilvēku sirdsapziņas respekts, apzinoties, ka viņos atspoguļojas paša Dieva vaigs, patiesību ļauj viņiem tikai piedāvāt, savukārt, viņu uzdevums ir to atbildīgi pieņemt” (Vēstījums XXXV Pasaules Miera dienai, 2002. gada 1. janvāris).  

Pāvests Francisks aicināja RAI žurnālistus attīstīt dialogu, aužot vienotības tīklu. Viņš paskaidroja, ka, lai attīstītu dialogu, ir jāklausās. Bieži vien redzam, ka uzklausīšana ir vajadzīga, lai sagatavotos sniegt atbildi, taču tāda uzklausīšana, kad tiek domāts tikai par savu nostāju, nav patiesa.

Romas bīskaps atzīmēja, ka Itālijas radiotelevīzijas RAI kā sabiedriskā medija kalpojums, neattiecas tikai uz informācijas sniegšanu. Plurālisms nozīmē arī komunikācijas valodu. Francisks pieminēja kino, televīzijas seriālus, kultūras un izklaides programmas, sportu, raidījumus bērniem. Viņš piebilda, ka mūsu laikmets ir bagāts ar tehnoloģijām, bet bieži vien tam trūkst cilvēcības, tāpēc ir svarīgi veicināt skaisto, uzsākt solidaritātes dinamiku, sargāt brīvību, rūpēties, lai katra mākslinieciskā izteiksme visiem un katram palīdzētu viņu izaugsmē, rosinātu pārdomas, emocijas, smaidu un arī aizkustinājuma asaras, lai rastu jēgu dzīvei, perspektīvu labajam un neļautu ieslīgt pesimismā.

Kas attiecas uz tehniku un tehnoloģijām, pāvests norādīja, ka šodien “ir nepieciešams rīkoties preventīvi, piedāvājot ētiskās reglamentācijas modeļus, lai izvairītos no mākslīgā intelekta sistēmu postošiem un diskriminējošiem, sociāli netaisnīgiem pavērsieniem un nepieļautu to izmantošanu plurālisma mazināšanas, sabiedriskās domas polarizācijas un vienīgās domas konstrukcijas mērķiem” (Vēstījums LVIII Sociālās komunikācijas dienai, 2024. gada 24. janvāris).

Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs uzsvēra, ka “sabiedriskais raidītājs” nozīmē, ka tas kalpo visu cilvēku “kopējam labumam”. Tas, pirmkārt, norāda uz pienākumu piešķirt balsi nabadzīgākajiem, pēdējiem, atstumtajiem, tiem, kuriem nav savas balss. Bez tam, tas nozīmē atvērt jaunu skatījumu uz realitāti, audzināt jauniešus sapņot lielus sapņus ar atvērtu prātu un acīm. Šajā ziņā visai mediju sistēmai globālā līmenī ir jāspēj “iziet no sevis” un jāparaugās “tālāk”. “Tā ir atbildība, no kuras nedrīkstat izvairīties, ja vēlaties saglabāt augstu komunikācijas līmeni,” teica Francisks Itālijas radiotelevīzijas kolektīvam.

“Dārgie brāļi un māsas,” noslēgumā sacīja pāvests, “RAI katru dienu ienāk daudzās, gandrīz visās itāļu mājās, un ir skaisti domāt par tās klātbūtni kā par draugu grupu, kuri klauvē pie durvīm, lai sagādātu pārsteigumu.” Francisks aicināja atcerēties, ka patiesa komunikācija ir tieši pārsteigums – pārsteigums, lai nodrošinātu kompāniju, dalītos priekos un bēdās, veicinātu vienotību un izlīgšanu ģimenē un sabiedrībā, spēju uzklausīt un veikt dialogu, lai informētu un arī ar cieņu un pazemību klausītos.