Tuvība vardarbības upuriem nav abstrakts jēdziens
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Francisks izteica komisijas darbiniekiem pateicību par to, ka viņi rūpējas par vardarbības upuriem, un atzina, ka tas ir aicinājums, kas prasa drosmi un vīrišķību. Pēdējā laikā Pontifikālā komisija ir ieguvusi skaidrāku veidolu, koncentrējoties uz to, lai “padarītu Baznīcu par aizvien drošāku vietu bērniem un visneaizsargātākajiem pieaugušajiem”, kur katrs var justies kā mājās un ikviens tiek “uzskatīts par svētu”.
Lai labi veiktu šo kalpojumu, ir jākļūst visā līdzīgiem Kristum – jābūt līdzjūtīgiem un jātuvojas cilvēces brūcēm tā, kā to darīja Viņš. Viņa sirds ir mīlestības caururbta sirds. Jēzus, kļūdams Miesa, kļuva mums tuvs. Viņš kļuva viens no mums. Viņam nav svešas mūsu vajadzības un raizes. Jēzū Dievs uzņēmās mūsu ciešanas, kā par to lasām pravieša Isaja grāmatā par Cietēju kalpu (sal. 53, 4). Svētais tēvs atgādināja, ka arī mēs nevarēsim palīdzēt otram nest viņa nastas, ja neuzņemsimies tās uz saviem pleciem, nepraktizējot tuvību un līdzjūtību.
Uzrunas turpinājumā pāvests norādīja, ka bērnu aizsardzības kalpojumā tuvība vardarbības upuriem nav “abstrakts jēdziens”. Tā ir “ļoti konkrēta realitāte”, kurā ietilpst ieklausīšanās, iesaistīšanās, profilakse un palīdzības sniegšana. Atbilde tiem, kuri izcietuši ļaunprātīgu izmantošanu, dzimst no “šī sirds skatiena, no šīs tuvības”. Ja šie mūsu brāļi un māsas netiktu uzklausīti un pieņemti, tas vēl vairāk pastiprinātu viņu ciešanas.
Francisks atzina, ka liela daļa šī kalpojuma notiek diskrēti, un tas ir pareizi, lai aizsargātu cilvēku privātumu. “Tomēr vienlaikus tā augļiem vajadzētu kļūt redzamiem”, viņš sacīja. “Ir jāzina un jāredz darbs, ko jūs veicat, atbalstot vietējās Baznīcas aizsardzības kalpojumā”.
Svētais tēvs īpaši pieminēja Memorare – jaunu komisijas iniciatīvu, caur kuru tiek attīstīts solidaritātes tīkls ar vardarbības upuriem un tiem, kuri iestājas viņu tiesību aizsardzības labā jo īpaši tur, kur trūkst pieredzes un resursu. Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja klātesošos turpināt savus pūliņus pie tā, lai netiktu pieļauta jauna vardarbība un lai notikusī tiktu stingri nosodīta, kā arī lai cietušie piedzīvotu līdzjūtīgu attieksmi.