Francisks pieņem svētceļniekus no Ungārijas
Inese Šteinerte - Vatikāns
Svētais tēvs sveica Ungārijas Baznīcas primasu, kardinālu Peteru Erdjo, Bīskapu konferences prezidentu Andrašu Veresu, visus klātesošos bīskapus, priesterus, konsakrētos ļaudis un lajus, tāpat arī civilās autoritātes, to vidū jauno Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku.
“Jūsu svētceļojums notiek gadu pēc mana apustuliskā ceļojuma Ungārijā, ko ar lielu pateicību nesu savā sirdī,” teica pāvests. Viņš atcerējās skaisto Budapeštas pilsētu, zemi ar daudziem svētajiem, kur bija devies kā svētceļnieks, lai kopā ar ungāriem lūgtos par Eiropu, par “vēlēšanos celt mieru, lai jaunajām paaudzēm būtu cerības, nevis kara nākotne; nākotne, kas ir pilna ar šūpuļiem, nevis kapiem; brāļu, nevis mūru pasaule” (Regina Coeli, 2023. gada 30. aprīlī). Francisks toreiz lūdzās par ungāru tautu, kas tūkstoti gadu dzīvo šajā zemē un dara to auglīgu ar Kristus Evaņģēliju. Svētais tēvs novēlēja, lai lūgšanā ungāri spēj rast spēku un apņēmību arī pašreizējā vēsturiskajā kontekstā sekot svēto un svētīgo piemēram, kas ir izauguši šajā tautā.
Augšāmcēlušais, parādīdamies savu mācekļu vidū, dāvāja tiem mieru. Pāvests aicināja neaizmirst, ka šī lielā sapņa īstenošana sākas mūsu katra sirdī. Tā sākas mūsu mājas durvju priekšā, kad mēs, pirms iziet, izlemjam, vai šo dienu vēlamies dzīvot kā miera vīrietis, vai sieviete, tas ir, vai vēlamies to dzīvot mierā ar citiem. Miers dzimst, kad izvēlos piedot, arī ja tas ir grūti, un tas manu sirdi piepilda ar prieku.
Pāvests atkārtoti novēlēja Ungārijas baznīcu Jaunavas Marijas – “Magna Domina Hungarorum”, svētā Stefana, svētā Ladislava, svētās Elizabetes, svētā Emerika un visu svēto un svētīgo aizbildniecībai, lai tā pieaugtu dedzībā liecināt un priekā sludināt. Francisks atcerējās, ka savas vizītes laikā Ungārijā viņš izteica aicinājumu Baznīcas klēra locekļiem pieņemt “Dieva stilu”, kas sastāv no maiguma, tuvības un līdzjūtības. Šo aicinājumu viņš atkārtoja arī šoreiz, norādot, ka pieņemt “Dieva stilu” ar savu piemēru palīdz jauno laiku mocekļi, viņu vidū svētīgie bīskapi un mocekļi Vilmors Apors un Zoltans Mešlenijs, kā arī gados jaunais priesteris Janošs Brenners un klostermāsa Sāra Šalkahazi.
Uzrunājot ungāru svētceļniekus, pāvests aicināja veikt dialogu ar vecvecākiem – runāt ar saviem vectēviem un vecmammām, kā arī ar citiem sirmgalvjiem, meklēt savas tautas saknes, lai būvētu stipru pamatu nākotnei. “Glabājot saknes, ar uzticību varēsiet raudzīties nākotnē, stiprināt vērtības, kas piešķir dzīvību, to skaitā ģimeni, vienotību, mieru,” teica Francisks. Viņš atcerējās arī savu tikšanos ar cilvēkiem, kas cieš – ar bēgļiem, nabadzīgajiem ļaudīm un atstumtajiem. Romas bīskaps pateicās ungāru tautai par to, ka tā ir atvērusi savu sirdi pret ukraiņu bēgļiem un cildināja tās pūliņus integrēt tos, kuri dzīvo sabiedrības nomalēs.
“Dārgie brāļi un māsas,” uzrunas noslēgumā teica pāvests, “paldies par jūsu tuvību un mīlestību! Iesim kopā pa Kunga ceļu kā “Lieldienu” vīrieši un sievietes, atpazīstot Viņu maizes laušanā, Euharistiskajā un izsalkušo mielastā; Vārdā un tiekoties ar citiem. Paldies par jūsu uzticību Kristum, uz ko norāda ticības liecināšana un dzīvē piekopts ekumenisms; attiecības ar kaimiņiem, pretimnākoša tuvākmīlestība arī pret to, kurš ir atšķirīgs; katra cilvēka dzīvības respekts un atbildīgas rūpes par vidi.”
Tikšanās beigās pāvests svētīja ungāru svētceļniekus, novēlēja tiem Dievmātes aizsardzību un aicināja palūgties par sevi.
