Drosmes tikums mums liek stingri stāties pretī ļaunumam

Silvija Krivteža – Vatikāns

Šodienas katehēze ir veltīta trešajam no četriem galvenajiem tikumiem – drosmei jeb stiprumam. Sāksim ar Katoliskās Baznīcas Katehisma sniegto aprakstu: «Stiprums (drosme) ir morālisks tikums,  kas nodrošina izturību, sastopoties ar grūtībām, un pastāvību centienos pēc labā. Tas nostiprina apņēmību pretoties kārdinājumiem un pārvarēt šķēršļus morāliskās dzīves ceļā. Drosmes tikums cilvēku dara spējīgu pārvarēt bailes pat no nāves, stāties pretī pārbaudījumiem un izturēt vajāšanas» (1808). Tas ir teikts Katoliskās Baznīcas Katehismā par drosmes tikumu.

Tas ir viens no "kaujinieciskākajiem" tikumiem. Ja pirmais no galvenajiem tikumiem, proti, apdomība, bija saistīts ar cilvēka prātu, un taisnīgums ar cilvēka gribu, tad – drosme – dažādu autoru darbos bieži sasaucās ar to, ko senie domātāji sauca par "appetito irascibile" - "neremdināmu tieksmi". Ir grūti iedomāties cilvēku bez kaislībām: tad viņš būtu akmens. Un nav arī teikts, ka kaislības noteikti ir grēka paliekas; tomēr kaislības ir jāaudzina, jāvada un tām jātop šķīstītām ar Kristības ūdeni, ar Svētā Gara uguni.

Kristietis bez drosmes, kas nevirza savu spēku uz labo, kas nevienu netraucē, ir nelietderīgs kristietis. Jēzus ir delikāts Dievs, kurš pazīst cilvēciskās emocijas. Saskaroties ar sava drauga Lācara nāvi, Viņš raudāja. Dažos Jēzus izteikumos atspoguļojas Viņa kaislīgais gars, piemēram, kad saka: "Es esmu nācis mest uguni uz zemi, un kā es ilgojos, lai tā jau būtu iedegta!" (Lk 12,49); un, sastopoties ar tirdzniecību templī, viņš reaģēja stingri (Mt 21,12-13). Jēzum bija jūtas.

Tagad meklēsim šī svarīgā tikuma eksistenciālu aprakstu, kas mums palīdz nest augļus dzīvē. Senie cilvēki – gan grieķu filozofi, gan kristiešu teologi – drosmes tikumā saskatīja divkāršu tendenci – vienu pasīvu un otru aktīvu. 

Pirmā ir vērsta uz mūsu pašu iekšējo pasauli. Ir iekšējie ienaidnieki, kurus mums ir jāuzvar, un tie ir - nemiers, trauksme, bailes, vainas apziņa: visi tie spēki, kas rosās mūsu sirdī un kas dažās situācijās mūs paralizē. Cik daudz karotāju padodas, pat nepieņemot izaicinājumu! Tas notiek tāpēc, ka viņi neapzinās šos iekšējos ienaidniekus.

Drosme galvenokārt ir uzvara pār sevi. Lielākā daļa baiļu, kas mūsos rodas, ir nereālas un nemaz nepiepildās. Tāpēc labāk ir piesaukt Svēto Garu un stāties pretī visam ar pacietīgu stingrību: risināt problēmu cik vien labi varam, bet ne vienatnē! Kungs ir ar mums, ja mēs uzticamies Viņam un patiesi meklējam labo. Tad katrā situācijā mēs varam rēķināties ar Dieva aizgādību, kas mūs aizsargās un apbruņos.

Un tad ir drosmes tikuma otrā daļa, šoreiz aktīvāka rakstura. Papildus iekšējiem pārbaudījumiem ir arī ārējie ienaidnieki, kas ir dzīves pārbaudījumi, vajāšanas, grūtības, kuras mēs negaidījām un kas mūs pārsteidz ik uz soļa. Patiesībā, mēs varam mēģināt paredzēt, kas notiks ar mums, taču lielā mērā realitāte sastāv no neparedzamiem notikumiem, un šajā jūrā dažkārt mūsu laivu mētā lieli viļņi. Stiprums padara mūs par izturīgiem jūrniekiem, kuri neizbīstas un nezaudē drosmi.

Drosme ir būtisks tikums, jo tas nopietni uztver pasaules ļaunuma izaicinājumu. Daži izliekas, ka tā nav, ka viss ir kārtībā, ka cilvēka griba nemaz nav tik akla, ka tumšie, nāvi nesošie spēki nemaz necīnās. Taču pietiek atšķirt vēstures grāmatu vai arī pārlapot avīzes, lai atklātu negantības. Daļēji mēs esam to upuri un daļēji arī galvenie varoņi. Šodien redzam karus, vardarbību, verdzību, nabadzīgo apspiešanu, nedziedināmās brūces, kas joprojām asiņo. Drosmes tikums liek mums reaģēt un kliegt stingru "nē" tam visam.

Mūsu ērtajos Rietumos, kas visu nedaudz ir atšķaidījuši, kas sevis pilnveidošanās procesu ir pārvērtuši vienkāršā organiskā attīstībā, kur nav jācīnās, jo viss izskatās vienāds, dažkārt mēs jūtam veselīgu nostalģiju pēc praviešiem. Bet neērti un redzīgi cilvēki parādās ļoti reti. Mums ir vajadzīgs kāds, kurš mūs izvedīs no ērtās vietas, kur esam iekārtojušies, un liks mums stingri atkārtot savu "nē" ļaunumam un visam, kas ved uz vienaldzību. "Nē" ļaunumam un "nē" vienaldzībai; "jā" ceļam, kas mums ļauj attīstīties, un par to ir jācīnās.

Tāpēc centīsimies no jauna atklāt Jēzus drosmi Evaņģēlijā un mācīsimies to no svēto vīriešu un sieviešu liecības. Paldies!