Pāvests apmeklē Venēciju, kur tiekas ar ieslodzītajām sievietēm
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pāvesta vizītes moto: “Palikt vienotiem Kristus mīlestībā”. Pulksten 6.30 viņš ar helikopteru izlidoja no Vatikāna un pulksten 8.00 ieradās Venēcijā. Tā kā vizīte šajā pilsētā iesākās ar Venēcijas-Džudekas sieviešu cietuma apmeklējumu, tad helikopters nolaidās tieši ieslodzījuma iestādes iekšpagalmā. Tur Romas bīskapu sagaidīja Venēcijas patriarhs Frančesko Moralja un cietuma vadība. Pēc tam viņš tikās ar aptuveni 80 ieslodzītajām sievietēm, administratīvo personālu, policistiem un brīvprātīgajiem.
“Jums manā sirdī ir īpaša vieta”, teica Francisks. Iesākot uzrunu, viņš norādīja, ka vēlas, lai šis brīdis tiek izdzīvots ne tik daudz kā “oficiāla vizīte”, bet kā satikšanās, lai tādējādi veltītu cits citam laiku, dalītos lūgšanā, tuvībā un brālīgā sirsnībā. “Šodien no šī pagalma mēs visi iziesim bagātāki”, viņš sacīja. “Varbūt es būšu tas, kurš kļūs bagātāks”.
Pāvests atzina, ka cietums ir skarba dzīves realitāte, taču apliecināja, ka tas var būt arī morālas un materiālas atdzimšanas vieta, kur sieviešu un vīriešu cieņa netiek “izolēta”, bet veicināta, citam citu respektējot un attīstot savus talantus un spējas, kas varbūt dzīves kūleņu dēļ tika apslāpētas un apraktas. Neviens neatņem cilvēka cieņu, neviens! – viņš uzsvēra. Paradoksāli, bet atrašanās ieslodzījuma vietā var iezīmēt kaut kā jauna sākumu, atklājot sevī un citos iepriekš nepamanītus skaistuma elementus. Kā piemēru tam viņš minēja Venēcijas mākslas izstādi, kurā aktīvi piedalās arī šīs kolonijas sievietes. Tas nozīmē, ka ir svarīgi, lai cietumu sistēma piedāvātu ieslodzītajiem līdzekļus un iespējas cilvēciskajai, garīgajai, kultūras un profesionālajai izaugsmei un radītu apstākļus viņu reintegrācijai. “Lūdzu, ‘neizolējiet cieņu’, bet dodiet jaunas iespējas”, mudināja Francisks.
Svētais tēvs aicināja neaizmirst, ka mums visiem ir kļūdas, kas jāpiedod, un brūces, kas jāārstē. “Arī man”, viņš atzina. Taču mēs visi varam kļūt dziedināti un dziedināt citus, saņemt piedošanu un nest piedošanu citiem, atdzimt un nest atdzimšanu citiem.
Uzrunas noslēgumā viņš visus aicināja atjaunot savu uzticību nākotnei, neaizvērt logu, vienmēr skatīties uz apvārsni, vienmēr raudzīties nākotnē ar cerību. Pāvests mudināja sākt katru dienu ar vārdiem: “Šodien ir īstais laiks, šodien ir īstā diena, šodien es sākšu no jauna”. Vatikāna viesis uzdāvināja cietumam Dievmātes svētgleznu un atgādināja par Marijas mātišķo maigumu, kas mūs visus pavada. “Viņa ir maiguma Māte”, teica Francisks.
