Pāvests aicina neatstāt vienus vecos ļaudis
Inese Šteinerte - Vatikāns
Uzrunājot mazbērnus, Svētais tēvs uzsvēra, ka “mīlestība mūs dara gudrākus”. Jaunākās paaudzes pārstāvjiem Francisks atgādināja, ka viņu “vecvecāki ir dzīvā atmiņa pasaulē, kas pazaudējusi atmiņu, un ja atmiņa ir pazaudēta, tad tai ir beigas.”
Pāvests izcēla divu sirmgalvju Simeona un Annas piemēru. Viņi bija pirmie, kas mazajā bērnā atpazina Jēzu, kad Marija un Jāzeps viņu bija atnesuši uz svētnīcu (sal. Lk 2,22-38). Sirmgalvji saprata to, kas notiek, proti, ka Dievs ir tur, pavisam klāt un skatās uz viņiem ar Bērna acīm. Tikai abi vecie ļaudis – Simeons un Anna, saprata, ka ir atnācis Mesija, visu gaidītais Pestītājs. “Sirmgalvji bija tie, kas saprata Noslēpumu,” atgādināja pāvests.
Svētais tēvs atzīmēja, ka gandrīz visi vecie ļaudis lieto brilles, taču, patiesībā viņi redz tālu. Kā tas ir iespējams? Francisks paskaidroja, ka viņi redz tālu, jo ir dzīvojuši ilgus gadus un viņiem ir daudz ko mācīt, piemēram, to, cik briesmīgs ir karš. Šajā sakarā pāvests atcerējas savu vectēvu, kurš bija pieredzējis I Pasaules karu.
“Uzmeklējiet savus vecvecākus un neatstumiet tos,” aicināja Romas bīskaps, atgādinot, ka “veco ļaužu atstumšana samaitā ne tikai vecumdienas, bet visus dzīves posmus”. Šajā sakarā viņš atcerējās savu vizīti kādā pansionātā, kad viena no iemītniecēm uz jautājumu, vai bērni to apmeklē, atbildējusi, ka jā, tie viņu vienmēr apmeklējot. Taču, izgājis no istabas, no pansionāta darbinieces uzzinājis, ka patiesībā, bērni atbrauc ne vairāk kā divreiz gadā. “Vecvecāki ir dāsni, viņi prot apslēpt sliktas lietas,” teica pāvests, šodien uzrunājot jauno paaudzi un aicinot to neatstumt vecos ļaudis.