Pāvests pieņem Ploermelas Kristīgās izglītības brāļu ģenerālkapitula locekļus
Inese Šteinerte - Vatikāns
Francisks atzīmēja, ka institūta ģenerālkapituls iekrīt institūta 200 gadu jubilejas svinībās. Tā ir iespēja atcerēties galvenās idejas, pēc kurām, dibinot Ploermelas Kristīgās izglītības brāļu kopienu, vadījās godājamais Žans Marī de Lamene un tēvs Gabriels Dešajs. “Šodien viņu uzsāktais darbs tiek veikts dažādās pasaules zemēs, jo viņi ticēja, ka viss ir iespējams tiem, kuri pilnīgi paļaujas uz Kungu un kalpo katra cilvēka integrālai attīstībai,” teica pāvests. Viņš aicināja neaizmirst, no kurienes nākam un vienmēr glabāt atmiņā savas rīcības motivāciju.
“Dārgie brāļi,” teica pāvests, “jūs strādājat pasaules reģionos, kur valda nabadzība, jauniešu bezdarbs, visu veidu sociālā krīze. Tāpēc aicinu jūs būt par tēviem tiem, pie kuriem esat sūtīti, par tēviem, kuru sejās atspoguļojas Dieva mīlošais un līdzjūtīgais vaigs. Pasaulē, kas nemitīgi mainās, jūs dāsni nododaties kalpojumam jauniešiem, esat uzmanīgi pret viņu ilgām un tai pašā laikā vienmēr pievērsušies Kristum, kas ir jūsu dzīves augstākā regula.”
Svētais tēvs atzīmēja, ka Ploermelas Kristīgās izglītības brāļu aicinājums liek tiem iet tur, kur neiet citi – uz perifērijām, pretim cilvēkiem, kuri sastāda atgrūsto, dzīves ievainoto un upuru kategoriju. Francisks novēlēja, lai reliģisko klātbūtne kalpo par cerības avotu daudziem. Lai viņu brālīgajā un viesmīlīgajā garā šie ļaudis atpazīst citādu cilvēces seju, nevis tikai to, ko ir izkropļojuši kari, vienaldzība un vājāko atgrūšana. Šiem bērniem, šiem jauniešiem, šiem cilvēkiem arī ir sapņi, bet šodien, daudzu iemeslu dēļ, tie ir ievainoti sapņi. “Lai jums izdodas palīdzēt viņu sapņus sadziedēt, tiem ticēt un tos īstenot,” vēlēja pāvests.
Romas bīskaps atzīmēja, ka bērni spēlējas arī kara plosītājās zemēs, arī zem bumbām. To var redzēt fotogrāfijās, kas pienāk no šīm zemēm. Francisks atzinās, ka viņu ikreiz satriec tikšanās ar ukraiņu bērniem, kuri ir pārvesti uz Itāliju un tagad dzīvo šeit. Šie bērni neprot smaidīt. “Lūk, ko dara karš,” norādīja pāvests, “tas liek zaudēt smaidu bērnu sejā.” Tāpēc viņš aicināja Ploermelas Kristīgās izglītības brāļus strādāt pie tā, lai bērni atgūst spēju smaidīt.
Uzrunas noslēgumā pāvests atgādināja, ka Baznīca ir viena ģimene un mēs visi, savu harizmu un paaicinājumu daudzveidībā, sadarbojamies cilvēka pestīšanas labā. “Šajā brīnišķīgajā kopības noslēpumā, paļaujos uz jūsu bērnišķo uzticību un jūsu piederību Pētera pēcteča kalpojumam,” teica Francisks. Viņš aicināja Ploermelas Kristīgās izglītības brāļus strādāt ciešā sadarbībā ar diecēzēm, kurās tie veic misiju, kā arī ar Dieva tautu; turēt tālu no savas dzīves jebkādu lepnības, aizvērtības, šķelšanās un tenku garu. “Tenkas reliģiskajām kopienām nodara daudz ļauna. Labs ieteikums reliģiskajam un reliģiskajai būtu iekost sev mēlē ikreiz, kad rodas vēlēšanās aprunāt citu,” teica Francisks. Citējot Apustulisko pamudinājumu “Evangelii gaudium”, viņš atgādināja, ka “būt Baznīcai, nozīmē būt Dieva tautai saskaņā ar lielo Tēva mīlestības plānu. Tas prasa būt par Dieva raugu cilvēces vidū” (114).
Ģenerālkapitula noslēgumā brāļi atjaunos sava reliģiskā institūta konsakrāciju Jaunavas Marijas Bezvainīgajai Sirdij. Pāvests novēlēja, lai viņu pedagoģija vienmēr iedvesmojas no Marijas, kura ar savu “jā” vārdu ļāva caur savu personu īstenoties Dieva pestījošajam plānam uz visu cilvēci. “Lai viņa palīdz jums attīstīt dedzību iet ielās, lai kalpotu, kā arī, attīstīt pazemību, paļāvību uz Dievu un prieku būt par Viņa maiguma un žēlsirdības kalpiem. Lūdzu, nezaudējiet prieku,” aicināja pāvests. Viņš svētīja ģenerālkapitula locekļus, kā arī visus Ploermelas Kristīgās izglītības brāļus un jauniešus, kurus tie pavada visā pasaulē. Kā vienmēr, Francisks aicināja palūgties arī par sevi.
