Pāvests tiekas ar UNESCO mantojumā iekļauto Spānijas pilsētu pārstāvjiem

Inese Šteinerte - Vatikāns

Romas bīskaps norādīja, ka interese par savu pilsētu mantojumu nevar aprobežoties ar mākslas un kultūras vidi vien, bet ir jāraugās plašākā perspektīvā, pieņemot cilvēku visā viņa integritātē kā mantojuma saņēmēju un pieminot tautas, kas šo mantojumu ir atstājušas. “Vēstures situācijas ar savām gaismām un ēnām mums vēstī par reāliem vīriešiem un sievietēm, par autentiskām jūtām,” atgādināja Svētais tēvs, aicinot no viņiem smelties dzīves mācību pirms tos padarīt par “muzeja eksponātiem”.

Francisks lika apzināties, ka to cilvēku ciešanas un ilgas, kuri laika gaitā ir cēluši savas pilsētas, daudzveidīgās kultūras un civilizācijas, kuras ir atstājušas savas nospiedumus, kā arī ticība Dievam, joprojām liek pukstēt šo seno Spānijas pilsētu sirdij.

Pāvests lūdza Kungu, lai līdzās pilsētu skaistumam, Viņš dāvā žēlastību liecināt par ticību, cerību un mīlestību pārējiem to iedzīvotājiem. Lai dažādu arhitektūras pieminekļu apbrīnošana ļauj gan tiem, kuri šajās pilsētās dzīvo, gan tiem, kuri tās apmeklē, padomāt par to cilvēku gudrību un spēku, kuri tās ir uzcēluši. Lai mūsdienu cilvēkus spēj aizkustināt taisnīguma un mērenības mācība, ko ir atstājusi katra vēsturiska situācija. “Tādējādi, runājam par cilvēkiem, par vēsturi, ko nekontemplē, bet īsteno, ar vienu aci raugoties pagātnē, ar otru nākotnē, bet rokas vienmēr paturot tagadnē, kura mums met izaicinājumus katru dienu,” pirms dot savu apustulisko svētību, sacīja pāvests.