Pāvests Romas perifērijas draudzē tiekas ar 200 bērniem

Salvatore Černucio – Vatikāns

“Uau, pāvests! Nevar būt…”, ieraugot Svēto tēvu, bērni neslēpa savu lielo izbrīnu, jo draudzes prāvests iepriekš nebija viņiem devis ne mazāko mājienu par ciemiņa ierašanos. Vienīgi nelielā žurnālistu grupa un draudzes priekšā uzstādītās kameras, kā arī no apkārtējām mājām, bāriem un veikaliem sanākušie cilvēki ar viedtālruņiem rokās sāka izraisīt bērnos jautājumus. Tas arī nebija ierastais katehisma nodarbības laiks. Bērni tika sapulcināti, tātad, vajadzēja notikt kaut kam īpašam. Tad parādījās Fiat markas automašīna ar numura zīmi “SCV 1” (ar šiem burtiem tiek apzīmēta Vatikāna Pilsētvalsts).

Pāvesta tikšanās ar bērniem ilga aptuveni stundu. “Es pie jums neuzstāšos ar uzrunu, jo tas var būt garlaicīgi”, viņš sacīja. “Taču es atbildēšu uz jūsu jautājumiem”. Svētais tēvs sarunājās ar bērniem par tādiem jautājumiem kā dzīvība un nāve, lūgšanas nozīme, kā arī aicināja viņus labi iegaumēt trīs vārdus – paldies, atļaujiet, atvaino. Kautrīgākos bērnus viņš iedrošināja nebaidīties un nākt pie mikrofona vai citus paslavēja par labi apdomātiem jautājumiem, sakot: “Malacis, tu esi filozofs”.

Francisks bērniem atgādināja, cik svarīgi ir prast pateikt “paldies” vecākiem, draugiem, skolotājiem un katehētiem, bet jo sevišķi Dievam. Svarīgi ir teikt paldies par visu – viņš uzsvēra. “Paldies” ir pirmais svarīgais vārds, pēc tam seko “atļaujiet” un “atvainojiet”. “Vai cilvēks, kurš nekad neatvainojas, ir labs?” – viņš jautāja. Atvainoties nav viegli, dažreiz tam traucē kauna sajūta vai mūsu lepnība. Taču tas ir svarīgi.

Sarunu centrālā tēma bija lūgšana. Pāvests uzsvēra, ka tās mums nekad nevajadzētu pietrūkt arī dzīves “tumšākajos brīžos”. Kādi ir šie brīži? “Kad kāds nomirst, kad kādam ir slikti, kad sastrīdies ar draugu”, sauca bērni. Meitene vārdā Alise uzdeva ļoti svarīgu jautājumu: “Kā es varu pateikties Kungam slimībā?” “Mums ir jāpateicas Kungam arī tumšajos brīžos, jo Viņš mums dod pacietību panest grūtības”, atbildēja Svētais tēvs. “Sacīsim kopā: paldies, Kungs, ka devi mums spēku paciest sāpes”, viņš aicināja.

Francisks bērniem jautāja, vai viņi lūdzas, kā lūdzas un ko var teikt Kungam. Viens no bērniem piecēlās un pastāstīja, ka ar savu ģimeni vienmēr lūdzas pirms maltītes. “Viņa teiktais ir ļoti svarīgs”, norādīja pāvests. “Vai jūs zināt, ka daudziem bērniem nav nekā, ko ēst? Vai es pateicos Kungam, kurš man dod ēst? Vai es pateicos Viņam, ka deva man ģimeni?”

Pēdējais jautājums attiecās uz ticības tematu. “Vai jūs esat kristieši?” – jautāja pāvests. “Vai jūs ticat? Kopā sacīsim: paldies, Kungs, par to, ka devi man ticību”. Citi bērni jautāja, kāpēc cilvēki mirst un piedzīvo vientulību, tikmēr Sofija, kura pēc dažām dienām ies pie Pirmās Svētās Komūnijas, atzina, ka viņu satricināja ziņas par kariem. Arī šeit izskanēja jautājums, kā lai saka “paldies” tik traģiskā laikā. Francisks atbildēja: Mums vienmēr ir jāpateicas Viņam [Dievam], katru brīdi. Es došu jums padomu: pirms ejiet gulēt, padomājiet: par ko es šodien varu Kungam pateikties? Izsakiet pateicību”.

Tikšanās laikā netrūka arī pajokošanās. “Jūs garlaikojaties?” – jautāja pāvests. “Tagad došos prom”. Viņš noslēdza tikšanos, skaitot kopā ar bērniem Pateicības lūgšanu, kas tika sacerēta tieši šim gadījumam un izdrukāta kopā ar Jubilejas logo. Svētais tēvs katram bērnam uzdāvināja rožukroni. “Es jums atvedu rožukroņus un šokolādes olas”, viņš sacīja. “Ko jūs gribat – rožukroņus vai olas?” Vieni sauca “rožukroni”, citi “olu”, katehētes smējās. Viņām un priesteriem pāvests uzdāvināja pirmos sešus nelielos sējumus no sērijas Piezīmes par lūgšanu, kas domāti kā palīglīdzekļi pastorālajā darbā, gatavojoties Jubilejas gadam. Tos sagatavoja Evaņģelizācijas dikastērijs.

Skanot Alleluja dziesmai, Romas bīskaps izgāja ārā, kur viņu jau gaidīja bērnu vecāki. “Čau, pāvest! Lai pāvests mūs svētī”, daži no viņiem sauca. Klātesošie draudzes locekļi un apkārtējie iedzīvotāji mēģināja tuvoties viņam, kad jau viņš bija iekāpis mašīnā, un sauca “Lai dzīvo pāvests” vai lūdza pasvētīt bērnus. Svētais tēvs vairākkārt lika apstādināt auto, lai pasvētītu bērnus ratiņos vai izdalītu rožukroņus. Pēc tam viņš svētīja šo Romas perifērijas zonu un atgriezās Vatikānā.

Gatavojoties Jubilejai, kā zinām, šis gads ir veltīts lūgšanai. Līdz ar pāvesta izbraucienu uz Svētā Jāņa Marijas Vianeja draudzi tika atklāta vesela sērija nākošo tikšanos, kas paredzētas visa Lūgšanas gada garumā. Tas būs kaut kas līdzīgs 2016. Žēlsirdības gada iniciatīvai, kad pāvests vienreiz mēnesī izbrauca uz kādu Romas pilsētas draudzi. Tas notika piektdienās. Tāpēc tās tika dēvētas par “Žēlsirdības piektdienām”.

(Materiālu sagatavoja Jānis Evertovskis)