Francisks tiekas ar svētceļniekiem no Amsterdamas

Inese Šteinerte - Vatikāns

Būtisks notikums Amsterdamas vēsturē bija Euharistiskais brīnums 1345. gadā. Pāvests atzinīgi novērtēja šīs pilsētas iedzīvotāju devumu mūsdienās, kuri aktīvi strādā nabadzīgo un migrantu, kā arī no toksiskām vielām atkarīgo labā, sadarbojoties ar Mātes Terēzes no Kalkutas māsām un Svētā Eģīdija kopienu.

“Amsterdama ir pilsēta, kurā dzīvo daudzu tautību cilvēki un ir aicināti dzīvot kā brāļi un māsas,” teica Francisks. Viņš piebilda, ka baznīcas ir vietas, kur satiekas dažādu sociālo slāņu un kultūru ticīgie. Svētais tēvs novēlēja, lai šīs skaistās pilsētas iedzīvotāji varētu dzīvot un strādāt ar Dieva svētību; lai būdami Euharistijas dzīvināti un atbalstīti, varētu ar prieku liecināt par ticību un konkrētu mīlestību uz tuvāko; lai viņi turpina veicināt brālīgumu un solidaritāti starp visiem amsterdamiešiem.

Holandiešu svētceļniekus un visus galvaspilsētas iedzīvotājus pāvests novēlēja Jaunavai Marijai, visu cilvēku Mātei, lai viņa tos sargā ticībā, cerībā un mīlestībā. Romas bīskaps tiem deva savu apustulisko svētību un aicināja palūgties par sevi.