Ja nav vienotības ar Dievu, tad liturģijai nav nozīmes

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Iesākot uzrunu, Svētais tēvs atgādināja, ka šo gadu viņš ir veltījis lūgšanai. Tāpēc ir svarīgi, lai studijās tiktu pievērsta uzmanība nepieciešamībai tiekties pēc vienotības ar Kungu un izmantot līdzekļus, ko Viņš mums ir devis caur Baznīcu, lai to sasniegtu.  

Liturģija mums atgādina, ka satikšanās ar Dievu ir paredzēta visiem. “Cilvēks ir liturģijai, jo viņš ir Dievam, bet liturģija bez šīs cilvēka vienotības ar Dievu ir novirze”, uzsvēra pāvests, atgādinot, ka liturģijai ir jāveicina cilvēka vienotība ar Dievu. Iespējams tāpēc svētais Benedikts, lai izvērtētu savu mūku aicinājuma autentiskumu, sākumā izmantoja kā kritēriju viņu piedalīšanos liturģijā. Lai noteiktu, vai cilvēks patiesi meklē Dievu, jāskatās, cik viņš ir gatavs “Dieva darbam”, dalībai dievišķajā liturģijā, kas ir personīga un kopīga satikšanās ar Dievu. Šajā ziņā katrs kristietis var mācīties no svētā Benedikta.

Francisks piebilda, ka nedrīkst aizmirst arī paklausību ar mērķi kalpot, izdzīvot brālīgas tuvākmīlestības mandātu, un nedrīkst aizmirst arī pazemojumus, pieņemot krustu, ļaujot Dievam mūs veidot un pieskaroties Kunga atvērtajai rētai Viņa mistiskās Miesas locekļos. Uzrunas noslēgumā pāvests klātesošos aicināja padarīt dzīvu savu ikdienas liturģiju, lai ticīgo kopienas kļūtu par “Dieva tabernākuliem cilvēku vidū”.