Pāvests oficiāli pasludina 2025. Jubilejas gadu

Salvatore Černucio, Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Bulla” ir oficiāls dokuments, kas parasti ir sarakstīts latīņu valodā un apzīmogots ar pāvesta zīmogu. Tulkojumā šis vārds nozīmē apaļu priekšmetu. Tas radies, ņemot vērā zīmoga formu. Bulla ir visoficiālākais un vissvinīgākais no visiem pāvesta dokumentiem, ierindojoties otrajā vietā aiz “Privilēģijām”. Katru bullu var atpazīt no pirmajiem vārdiem. Piemēram, svētais Jānis Pāvils II pasludināja 2000. Jubilejas gadu ar bullu Incarnationis mysterium (Pestīšanas noslēpums), bet pāvests Francisks – 2016. Dieva Žēlsirdības gadu ar bullu Misericordiae vultus (Žēlsirdības vaigs). 2025. Jubilejas gada bulla sākas ar vārdiem: Spes non confundit (Cerība nepieviļ).

Pāvests lūdz cerību kā dāvanu pasaulei, kurā skan ieroču dārdi un kuru iezīmē nāve, iznīcība, naids pret tuvāko, bads, “ekoloģiskais parāds”, zemā dzimstība. Cerība ir balzāms, ko Francisks vēlas uzklāt uz "vardarbības brutalitātes" apspiestās vai nabadzības eksponenciālajam pieaugumam pakļautās cilvēces brūcēm.

Bullas fragmenti tika nolasīti 9. maijā Svētā Pētera bazilikā Jēzus Debeskāpšanas svētku vesperu laikā, kad pāvests to pasniedza piecu kontinentu Baznīcām. Dokumentā, kas sastāv no 25 punktiem, ir iekļautas lūgšanas, priekšlikumi, aicinājumi ieslodzīto, slimo, veco cilvēku, nabadzīgo un jauniešu labā, kā arī izziņoti Svētā gada jaunumi. Jubilejas gada tēma būs “Cerības svētceļnieki”.

Kopīgu Lieldienu datums

Dokumentā pāvests Francisks atgādina par divām nozīmīgām gadskārtām: 2033. gadā tiks svinēta Atpestīšanas divtūkstošgade un 1700. gadadiena kopš pirmā lielā Nīkajas Ekumeniskā koncila, kas cita starpā aplūkoja arī Lieldienu datēšanas tematu. Mūsdienās joprojām “atšķirīgas nostājas” neļauj vienā dienā svinēt notikumu, kas ir mūsu ticības pamatā – uzsver pāvests, atgādinot, ka tomēr “providenciālu apstākļu dēļ tas notiks tieši 2025. gadā” (17).

Lai tas ir aicinājums visiem kristiešiem Austrumos un Rietumos spert izšķirošu soli ceļā uz vienotību ap kopīgu Lieldienu datumu.

Svēto durvju atvēršana

Pāvests paziņo, ka Svētā Pētera bazilikas Svētās durvis tiks atvērtas 2024. gada 24. decembrī. Nākamajā svētdienā, 29. decembrī, Romas bīskaps atvērs Svētā Jāņa Laterāna bazilikas Svētās durvis; 2025. gada 1. janvārī, Marijas – Dieva Mātes svētkos, tiks atvērtas Svētās Marijas Lielākās bazilikas durvis, bet 5. janvārī – Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikas Svētās durvis. Visas trīs durvis tiks aizvērtas līdz tā paša gada 28. decembrim. Jubilejas gads noslēgsies ar Svētā Pētera bazilikas Svēto durvju aizvēršanu 2026. gada 6. janvārī (6).

Laiku zīmes

Francisks pauž cerību, ka Jubilejas gada “pirmā cerības zīme” būs miers pasaulē, ko atkal ir skārusi kara traģēdija.

Nepaturot atmiņā pagātnes traģēdijas, cilvēce piedzīvo jaunu un smagu pārbaudījumu, kad daudzas tautas nospiež vardarbības brutalitāte. Kā šīm tautām vēl pietrūkst, ko tās vēl nebūtu izcietušas? Kā tas ir iespējams, ka viņu izmisīgais sauciens pēc palīdzības neveicina tautu vadītāju vēlmi izbeigt pārāk daudzos reģionālos konfliktus, zinot, ka tam var būs sekas visas pasaules mērogā? Vai sapņot, ka ieroči apklusīs un pārtrauks nest iznīcību un nāvi, ir par daudz? (8).

Aicinājums palielināt dzimstību

Pāvests Francisks ar bažām raugās uz “dzimstības samazināšanos”, kas dažādu iemeslu dēļ ir novērojama vairākās valstīs. Problēmas pamatā ir “drudžainais dzīves ritms”, “bailes par nākotni”, “darba garantiju un sociālās aizsardzības trūkums”, “sociālie modeļi”, kur dominē tiekšanās pēc peļņas, nevis savstarpējās attiecības. Pēc pāvesta domām, ir “steidzami nepieciešams” ticīgo un pilsoniskās sabiedrības “pārliecināts atbalsts” jauniešu “vēlmei” dzemdināt bērnus, lai tādā veidā nākotni “iezīmētu daudzu mazu zēnu un meiteņu smaids”. Svētais tēvs novēl, lai bērni piepildītu visus tos pārāk daudzos šūpuļus, kas ir kļuvuši tukši (9).

Par ieslodzīto personas cieņas ievērošanu

Dokumentā lasām, ka Francisks mudina sniegt “taustāmas cerības zīmes” ieslodzītajiem. Viņš ierosina valdībām pasludināt “amnestijas vai atlaist sodus”, kā arī rast veidus, kā labāk palīdzēt bijušajiem ieslodzītajiem no jauna integrēties sabiedrībā”.  Pāvests īpaši aicina nodrošināt “cilvēka cienīgus apstākļus ieslodzītajiem, ievērot viņu cilvēktiesības” un “atcelt nāvessodu” (10). Lai sniegtu ieslodzītajiem konkrētu tuvības zīmi, pāvests pats atvērs Svētās durvis kādā no cietumiem.

Cerība slimajiem un jauniešiem

Cerības zīmes tiks sniegtas arī slimajiem mājās vai slimnīcā: “Rūpes par viņiem ir slavas dziesma cilvēka cieņai” (11). Cerība ir vajadzīga arī jauniešiem, kuri tik bieži ir spiesti noskatīties, kā “sabrūk viņu sapņi”.

Narkotiku ilūzija, pārkāpumu risks un tieksme pēc īslaicīgām lietām izraisa viņos lielāku apjukumu nekā citos un apslēpj dzīves skaistumu un jēgu, liekot viņiem ieslīgt tumšos bezdibeņos un rīkoties pašdestruktīvi (12).

“Mēs nedrīkstam viņus pievilt”, uzsver Francisks.

Nē aizspriedumiem pret migrantiem

Pāvests vēlreiz lūdz, lai migrantu cerības “neaizšķērso aizspriedumi un noslēgtība”.

Daudziem trimdiniekiem, bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kurus kontroversāli starptautiski notikumi piespiež bēgt, lai izvairītos no kariem, vardarbības un diskriminācijas, ir jāgarantē drošība un piekļuve darbam un izglītībai, kas ir nepieciešami instrumenti viņu integrācijai jaunajā sociālajā kontekstā (13).

Nabadzība ir skandāls

Bullā pāvests neaizmirst arī par daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri piedzīvo vientulību un pamestību. Viņš neaizmirst arī “miljardiem” nabadzīgo cilvēku, kuriem “nav dzīvei nepieciešamā” un kuri “cieš no daudzu atstumtības un vienaldzības”. Tas ir skandalozi, ka lielākā visas pasaules iedzīvotāju daļa ir nabadzīgi, kamēr pasaulē “ir milzīgi resursi, kas lielākoties tiek izmantoti tam, lai bruņotos” (15). Francisks aicina būt dāsniem tos, kuriem pieder bagātības un atkārtoti piedāvā izveidot pasaules mēroga Fondu, “lai galu galā likvidētu badu”, izmantojot naudu, kas iegūta no militārajiem izdevumiem (16).

Parādu dzēšana nabadzīgajām valstīm

Cits uzstājīgs aicinājums ir adresēts turīgākajām zemēm, lai tās “apņemas atlaist parādus tām valstīm, kuras tos nekad nespēs atmaksāt”. “Tas ir taisnīguma jautājums”, raksta pāvests Francisks, “ko šodien saasina jauna veida netaisnība”, piemēram, “ekoloģiskais parāds”, īpaši starp Ziemeļiem un Dienvidiem (16).

Mocekļu liecība

Jubilejas bullā pāvests aicina mūs pievērsties dažādu kristīgo tradīciju mocekļu liecībai un lūdz, lai Svētā gada laikā “netrūktu ekumēnisko dievkalpojumu” (20).

Grēksūdzes nozīme un Žēlsirdības misionāru kalpojums

Francisks runā par Izlīgšanas sakramentu un paziņo, ka Žēlsirdības misionāri turpinās savu kalpošanu. Svētais tēvs lūdz bīskapus sūtīt viņus uz vietām, kur “cerība tiek pakļauta pārbaudījumam” vai kur “tiek bradāta personas cieņa” (23).

Aicinājums Austrumu un pareizticīgo Baznīcām

Pāvests vēršas ar “īpašu aicinājumu” pie Austrumu Baznīcu ticīgajiem, kuri “ir tik daudz cietuši, bieži vien līdz pat nāvei, par savu uzticību Kristum un Baznīcai”. Šiem brāļiem “jājūtas īpaši gaidītiem šajā Romā, kas ir arī viņu Māte”. Viņa domas pievēršas arī pareizticīgajiem brāļiem un māsām, kas, vardarbības un nestabilitātes dēļ būdami spiesti pamest savas dzimteni, jau tagad izdzīvo “Krustaceļa svētceļojumu”.

Iegriezties uz lūgšanu mariāniskajās svētnīcās

Svētais tēvs aicina visus svētceļniekus, kuri ieradīsies Mūžīgajā pilsētā, iegriezties Dievmātes svētnīcās, lai lūgtu viņas palīdzību un aizsardzību, un tādējādi “piedzīvotu vismīļākās mātes tuvību, kura nekad neatstāj savus bērnus” (24).