Pāvests: būt par dāvanu Dievam un Dieva dāvanu brāļiem
Silvija Krivteža – Vatikāns
«Jūsu klostera vēstures pirmsākumos,» sacīja pāvests, «bija nevis brīnumi vai kādi pārdabiski notikumi, bet gan dvēseļu ganu gādība. Avellino bīskaps vēlējās šeit uzcelt baznīcu un sapulcināt nelielu skaitu benediktiešu mūku, lai šo vietu padarītu par lūgšanas, evaņģelizācijas un labdarības centru». Svētais tēvs norādīja uz kontemplatīvās un apustuliskās dzīves svarīgo nozīmi, atsaucoties uz svētā Augustīna vārdiem: «Esto donum Dei ut sis donum Dei», proti, «padarīt sevi par dāvanu Dievam, lai kļūtu par Dieva dāvanu citiem».
Katru gadu Monteverdžines sanktuārijā ierados tūkstošiem svētceļnieku no daudzām valstīm, lūdzot stiprinājumu, cerību un mieru. Pārkāpjot senās bazilikas slieksni, viņus sagaida skaista Dieva Mātes ikona ar plaši atvērtām acīm, kura rāda Bērnu Jēzu. «Dāvināt sevi Dievam nozīmē lūgt, lai arī jums būtu tikpat atvērtas un laipnas acis,» teica pāvests, «lai arī jūs, līdzīgi Jaunavai Marijai, katram cilvēkam, ko satiekat savā ceļā, varētu parādīt Jēzu, kurš mājo jūsu sirdīs».
Francisks atgādināja, ka Otrā pasaules kara laikā Monteverdžines abatijā glabājās Kristus līķauts, kas šeit tika slepeni pārvests no Turīnas, jo draudēja bombardēšana. Tas ir brīnišķīgs tēls, kas atspoguļo klostera aicinājumu: «Glabāt sevī Kristus tēlu, lai parādītu to saviem brāļiem.»
Uzrunas gaitā pāvests skaidroja, ko nozīmē kļūt par Dieva dāvanu citiem. Tas nozīmē veltīt sevi tiem, kas ierodas šajā svētnīcā un vēlas saņemt Izlīgšanas un Euharistijas sakramentus. Benediktiešu mūki ir aicināti būt «fiziski tālu no pasaules, bet garīgi tuvu tās problēmām un rūpēm». Viņi ir aicināti būt par «dzīvu un daiļrunīgu Dieva klātbūtnes zīmi pasaulē», atgādināja Svētais tēvs. Viņš pauda cerību, ka ar lūgšanas palīdzību viņi «pretosies kārdinājumam pielāgoties mūsdienu pasaules mentalitātei un dzīvesveidam».
