Pāvests pieņem audiencē divu senu Vatikāna skolu audzēkņus un profesorus
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Tās abas ir augstas formācijas institūcijas,” teica Francisks, “kas sasniedz mērķus, par kuriem man ir prieks, jo zinu un novērtēju darbu, kurā jūs ar lielu atdevi sagatavojat daudzus arhīvistus un bibliotekārus Baznīcai un pasaulei.” Laikā, kad bieži izplatās nepārbaudītas ziņas, pāvests izcēla abu skolu uzcītīgo pieeju, cenšoties sasniegt patiesību.
Tai pašā laikā Francisks aicināja apzināties, ka nekad nevajadzētu palikt pie sasniegtajiem rezultātiem. “Esam izšķirošu kultūras un laikmeta izaicinājumu priekšā,” viņš teica, norādot, piemēram, uz lielo tematiku, kas saistīta ar globalizāciju; uz sirdsapziņas notrulināšanās risku; uz attiecībām ar tehnoloģijām, kas kļūst arvien sarežģītākas; uz kultūras tradīciju veicināšanu bez savstarpējas uzspiešanas. Pāvests aicināja nevienu neizslēgt no zināšanu avotiem un tai pašā laikā visus pasargāt no tā, kas ir “toksisks”, nelabvēlīgs un vardarbīgs, un kas var iemājot sociālo mediju pasaulē un tehnoloģiskajās zināšanās. Šajā kontekstā pirmā prasme ir atvērtība pret uzskatu konfrontāciju un dialogu, gatavība pieņemt otru, jo īpaši to, kurš atrodas atstumtības un materiālās, kultūras un garīgās nabadzības situācijās.
Pāvests atzīmēja, ka Vatikāna Paleogrāfijas un Arhīvistu, kā arī Bibliotekāru skola šajos gados ir pieredzējušas būtiskas reformas, taču tām ir jāturpina risināt zināšanu saglabāšanas vietu vajadzības kopā ar citiem līdzīgiem profesionālajiem mācību institūtiem, mācīties un dalīties idejās un pieredzē, augt atvērtībā un izvairīties no pašpietiekamības. “Tam visam ir jākļūst par izejas punktu, lai izdarītu patiesu lēcienu uz priekšu,” teica Romas bīskaps. Viņš piebilda, ka svinot abu skolu gadskārtas, vajadzētu ne tikai izrādīt godu senajai godībai un ar pateicību atcerēties tos, kuri pagātnē ir atbalstījuši šīs institūcijas, bet raudzīties uz priekšu, uz nākotni, lai gūtu drosmi pārskatīt savu darbību iepretim kultūras un profesionālās pasaules prasībām.
Svētais tēvs atgādināja, ka šīm skolām kopš to pirmsākumiem piemīt praktiska un konkrēta pieeja problēmām un studijām, jo, kā jau minēts, konfrontācijai ar realitāti ir lielāka nozīme, nekā ideoloģijai. “Ideoloģijas vienmēr nogalina,” brīdināja pāvests. Uzrunājot Vatikāna skolu pārstāvjus, viņš teica, ka tajās var mācīties par arhīvistiem un bibliotekāriem ne tikai studējot, bet vēl vairāk kontaktējoties, gūstot dzīvu pieredzi no tiem, kuri Vatikāna Bibliotēkā un Arhīvā darbojas šajā profesijā. Tā ir privilēģija tiešā veidā smelties no gadsimtiem senā mantojuma, kas glabājas šajās iestādēs un ko tās ir aicinātas glabāt un nodot pašreizējām un nākamajām paaudzēm. Francisks uzsvēra, ka šie kontakti attīsta ne tikai tehniskas iemaņas, bet kalpo arī par stimulu mentālai un cilvēciskai atvērtībai. Svētais tēvs novēlēja, lai šī konkrētība un šī atvērtība būtu par abu Vatikāna skolu polārzvaigznēm, pēc kurām vadīties nākotnes ceļā un izlēmīgi atjaunināt savu darbību.
