Pāvests tiekas ar kanoziāņu māsu un Svētā Gabriela brāļu kopienām
Inese Šteinerte - Vatikāns
Kanoziāņu kongregācijas dibinātāja ir svētā Magdalēna no Kanosas, kura ir dzimusi pirms 250 gadiem. Pāvests atzīmēja, ka “šī drosmīgā sieviete pasaulē, kas nebija mazāk sarežģīta par mūsējo, aicināja pazīt un mīlēt Jēzu, kurš netiek mīlēts tāpēc, ka nav iepazīts.
Kanoziāņu kongregācijas ģenerālkapitulam ir izvēlēts nosaukums “Tas, kurš nekvēlo, neaizdedzina” (“Chi non arde non incendia”). Francisks atzinās, ka viņš jūtas noskumis redzot reliģiskos, kuri vairāk sargā ugunskuru, nevis sievietes un vīriešus, kuriem piemīt dedzība iekvēlināt. “Lūdzu, nesargājiet ugunskuru! Mums tādu jau ir daudz,” viņš teica. Kanoziāņu māsas viņš aicināja “kvēlot, lai aizdedzinātu”, atdzīvinot un vairojot “Dieva dāvanu, kas ir mūsos”, un lai “sniegtu liecību par Kungu”.
Kanoziānietes pieder pie reliģiskās kopienas, kas vairāk nekā divus gadsimtus ir bagātinājusies ar daudzām dāvanām. Tā ir klātesoša 7 valstīs un sastāv no 10 dažādu tautu pārstāvjiem. Ar kopienas māsām apustuliskajā darbā sadarbojas daudzi laji, kas seko kongregācijas garīgumam. Pāvests atgādināja, ka svētā Magdalēna no Kanosas ir rādījusi, kā pārvarēt grūtības, proti, ar acīm, kas pievērstas krucifiksam un rokām, kas atvērtas pret pēdējiem, mazajiem, nabadzīgajiem un slimajiem, lai tos aprūpētu, izglītotu un kalpotu viņiem ar prieku un vienkāršību.
Pievēršoties Svētā Gabriela kongregācijas brāļiem, pāvests norādīja uz svēto Luī Marijas Griņjona de Monfora un Gabriela Dešaja mācību meklēt Dieva gribu savam gājumam. Brāļi to dara arī savā ģenerālkapitulā, kas notiek, gatavojoties atzīmēt 350 gadus kopš svētā Luī Marijas Griņjona de Monfora dzimšanas.
Svētā Gabriela brāļu kopiena ir radusies no nelielas laju grupas, kas savulaik sadarbojās ar šo lielo sludinātāju. Šodien tā sastāv no vairāk nekā tūkstoš reliģiskajiem, kas darbojas pastorālās aprūpes un sociālajā jomā, cilvēciskās cieņas veicināšanā un izglītībā, jo īpaši savu darbu veltot neredzīgajiem un kurlmēmajiem. Viņi ir klātesoši 34 valstīs. Ģenerālkapitulam brāļi ir izvēlējušies nosaukumu “Klausīties un drosmīgi rīkoties”.
“Drosme ir apustuliskā parēzija, par kuru lasām, piemēram, Apustuļu darbos. Tas ir Gars, kas mums piešķir šo drosmi, un mums tas ir jālūdz,” teica pāvests. Klausīšanās un drosme prasa pazemību un ticību, un tās labi atspoguļojas svētā Luī Marijas un tēva Dešaja darbībā. Svētais tēvs norādīja, ka viņi ir atstājuši dārgu “triptihu”, kas palīdz pieņemt lēmumus. Šis triptihs sastāv no “Tikai Dievs”, “Krusts” un “Marija”.
Romas bīskaps atzīmēja, ka arī šai reliģisko kopienai Dievišķā Apredzība ir dāvājusi starptautisku raksturu, kas var palīdzēt viņu izaugsmei un apustulātam, ja brāļi pratīs to pieņemt un konstruktīvi dalīties ar atšķirībām savā starpā un ar visiem citiem. Francisks piebilda, ka tas ir ļoti svarīgi, īpaši mūsdienu pasaulē, ko bieži šķeļ egoismi un partikulārismi. “Atšķirības ir dāvanas, ar kurām dalīties, tās ir dārgas dāvanas,” uzsvēra pāvests. Viņš norādīja, ka Tas, kurš starp atšķirībām veido harmoniju, ir Svētais Gars, jo Viņš ir harmonijas skolotājs. Vienveidība reliģiskajā kopienā, diecēzē, laju grupā nogalina, bet atšķirības harmonijā, palīdz augt.
Tikšanās noslēgumā Svētais tēvs pateicās abu kongregāciju locekļiem par viņu darbu, svētīja tos un novēlēja Jaunavas Marijas aizbildniecībai, kā arī aicināja palūgties par sevi.
