Baznīca ir kā koris, kur esam cits citam vajadzīgi
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Uzrunājot klātesošos, kuru vidū bija draudžu un diecēžu koru dalībnieki, diriģenti un mūziķi, kā arī jaunie dziedātāji, Francisks sākumā atzīmēja, ka “bērnu spontanitāte runā izteiksmīgāk nekā vislabākās runas”. “Mums ir jārūpējas par bērniem,” viņš uzsvēra, “jo viņi ir nākotne, cerība un arī spontanitātes, nevainības un apsolījuma liecinieki”.
Pēc tam Romas bīskaps pateicās šīs diecēzes kora dibinātājam un vadītājam priesterim Marko Frisinam un Nova Opera par šīs iniciatīvas veicināšanu. 4. Starptautiskajā koru festivālā, kas ilgst trīs dienas, piedalās vairāki tūkstoši koristu. Pasākuma programmā, kas noslēgsies svētdien, 9. jūnijā, ir iekļauts arī plašs koncerts. Tas notiks Pāvila VI zālē, Vatikānā. Koncerta laikā tiks atskaņoti Mocarta, Hendeļa, Johana Sebastiāna Baha un Vivaldi skaņdarbi.
Tikšanās laikā pāvests atgādināja trīs svarīgus aspektus – harmoniju, kopību un prieku, ko veicina ticība un dedzīga aizraušanās ar mūziku. Viņš uzsvēra, ka mūzika rada harmoniju, jo tā sasniedz visus, mierina tos, kas cieš, atgriež entuziasmu nomāktajiem un liek uzplaukt tādām brīnišķīgām vērtībām kā skaistums un dzeja. Runa ir par Dieva harmoniskās gaismas atspulgu. Pāvests piebilda, ka muzikālajai mākslai piemīt universāla un nepastarpināta valoda, kurai nav vajadzīgi ne tulkojumi, ne daudz konceptuālu skaidrojumu.
To var novērtēt gan vienkāršie, gan izglītotie ļaudis. Turklāt mūzika māca cilvēkus klausīties, būt vērīgiem un iedziļināties, pacilājot viņu emocijas, jūtas un domas, izvedot viņus ārpus steigas, trokšņa un tikai materiālā dzīves redzējuma virpuļa un palīdzot viņiem labāk uzlūkot sevi un apkārtējo realitāti. Tādējādi tie, kas ar to nodarbojas, iemanto gudru un rāmu skatienu, un līdz ar to spēj vieglāk pārvarēt dažādas šķelšanās un nesaskaņas.
Runājot par vēl vienu būtisku aspektu, proti, kopību, pāvests atgādināja, ka kora dziedāšana notiek kopā, nevis vienatnē. “Un arī tas,” viņš norādīja, “vēstī mums par Baznīcu un pasauli, kurā mēs dzīvojam”. “Kopīgu iešanu var attēlot kā lielkoncerta atskaņojumu”: katrs piedalās “ar savām spējām un piedāvā savu ieguldījumu, spēlējot vai dziedot savu “partiju” un tādējādi no jauna atklājot savu unikalitāti, ko bagātina kopības simfonija”.
Kas attiecas uz trešo aspektu, tas ir, prieku, pāvests aicināja 4. Starptautiskās koru tikšanās dalībniekus neļaut pasaules mentalitātei saindēt sevi ar savtīgām interesēm, ambīcijām, greizsirdību, šķelšanos. Viņi ir mākslas, skaistuma un garīguma dārguma glabātāji. Uzrunas noslēgumā Svētais mudināja klātesošos uzturēt “sava aicinājuma garīgo tonusu”, lūdzoties, meditējot Dieva Vārdu, piedaloties liturģijā ne tikai ar balsi, bet arī ar prātu un sirdi. Mūzikai arvien vairāk un vairāk jāveicina priekpilna sirds pacelšana pie Dieva, kurš ar savu mīlestību visus piesaista, apgaismo un pārveido.
