Pāvests musulmaņiem: dialogs ir ticīgo pienākums

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pāvesta iepriekš sagatavotajā uzrunā, ko klātesošie islāma ticīgie saņēma rakstiskā veidā, tiek skaidrots, kas ir prozelītisms.

Jēzus mūs mācīja pieņemt vienam otru kā brāļus – raksta Francisks. Un tas vispirms attiecas uz mums, kristiešiem, jūdiem un musulmaņiem, kas pielūdzam vienu Dievu un kas, lai gan dažādos veidos, atsaucamies uz Ābrahāmu kā ticības tēvu. Mūsdienu pasaulē mūsu brālības liecība ir neaizstājama un ļoti vērtīga. Mēs, kas esam saņēmuši šīs reliģiskās piederības dāvanu, esam aicināti būt atvērti un viesmīlīgi pret citiem, jo visi esam vienas cilvēku saimes locekļi.

Svētais tēvs uzsver, ka īpašs pienākums ir sirsnīgs un cieņas pilns dialogs starp kristiešiem un musulmaņiem. Tas ir svarīgi, ja mēs vēlamies paklausīt Dieva gribai. Tēva griba patiešām ir tāda, lai Viņa bērni mīlētu cits citu, palīdzētu viens otram un, ja starp viņiem rastos kādas grūtības vai pārpratumi, lai viņi pazemīgi un pacietīgi meklētu vienprātību.

Lai šāds dialogs varētu notikt, ir nepieciešama katra cilvēka cieņas un tiesību efektīva atzīšana. Šo tiesību priekšgalā ir tiesības uz sirdsapziņas un reliģijas brīvību, kas nozīmē, ka katram cilvēkam jābūt pilnīgi brīvam attiecībā uz savu reliģisko izvēli. Turklāt katram ticīgajam ir jājūtas brīvam piedāvāt – nekad neuzspiest! – savu reliģiju citiem cilvēkiem, ticīgiem vai neticīgiem. Tas izslēdz jebkāda veida prozelītismu, ko saprot kā spiedienu vai draudus. Turklāt laulības starp dažādu reliģiju pārstāvjiem nedrīkst izmantot kā iespēju, lai pievērstu laulāto savai reliģijai.

Pāvests novēl musulmaņiem uzturēt labas attiecības ar katoļu Baznīcu – ar bīskapu, priesteriem un ticīgajiem, citam citu cienot un respektējot, un veidojot draudzības saites. Viņš uzsver, ka pasaulei – īpaši šajā laikā – ir vajadzīgi konsekventi ticīgie, kuri ir nopietni iesaistījušies miera sabiedrībā un pasaulē veicināšanā un uzturēšanā.