Pāvesta katehēze: Psalmi - lūgšanu simfonija Baznīcā
Silviaj Krivteža - Vatikāns
"Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! Un visu, ko jūs darāt vārdos vai darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Kristus vārdā, pateikdamies Dievam un Tēvam caur Viņu!" (Kol 3,16-17)
Dārgie brāļi un māsas, labdien!
Gatavojoties kristietības jubilejai, es aicināju jūs 2024. gadu veltīt lielajai lūgšanu "simfonijai". Šodienas katehēzē es vēlos atgādināt, ka Baznīcā jau ir Svētā Gara sacerēta lūgšanu simfonija, un tā ir Psalmu grāmata.
Tāpat kā katrā simfonijā, arī tajā ir vairākas "daļas". Runa ir par dažāda veida lūgšanām: slavēšanas, pateicības, lūgumu, nožēlas, pārdomu un citām, kas izpaužas gan personīgajā, gan visas tautas kopīgās lūgšanas formā. Tās ir dziesmas, kuras pats Gars ir licis uz savas Līgavas, savas Baznīcas lūpām. Visas Bībeles grāmatas, kā minēju iepriekš, ir Svētā Gara iedvesmotas, bet Psalmu grāmata īpaša ar to, ka tā ir poētisks darbs.
Psalmi ieņem priviliģētu vietu Jaunajā Derībā. Patiesi, bija un joprojām ir izdevumi, kuri satur gan Jaunās Derības tekstus, gan psalmus. Uz mana rakstāmgalda atrodas Jaunās Derības un Psalmu grāmatu ukraiņu valodā, kas piederēja karā kritušam karavīram, kura biedri to nodeva man. Šis karavīrs lūdzās no šīs grāmatas. Tomēr ne visi psalmi, vai arī daļa no atsevišķa psalma ir saprotami kristiešiem, vēl mazāk mūsdienu cilvēkam. Daži no tiem atspoguļo vēsturisku situāciju un reliģisko mentalitāti, kas ir tālu no šodienas. Taču tas nenozīmē, ka tie nav iedvesmoti, bet gan, ka tie runā par kādu Atklāsmes periodu vai cilvēces vēstures posmu.
Tas, kas mūs visvairāk mudina pieņemt psalmus, ir fakts, ka tie bija Jēzus, Marijas, apustuļu un iepriekšējo paaudžu lūgšanas vārdi. Kad mēs lūdzamies ar psalmu vārdiem, Dievs tos saklausa lielajā "orķestrī", kas ir svēto sadraudzība. Jēzus, saskaņā ar Vēstules ebrejiem tekstu, nāk pasaulē ar psalma vārdiem, sakot: "Lūk, Es nāku izpildīt, Dievs, tavu gribu" (Ebr. 10,7; Ps 40,9); un aiziet no šīs pasaules, saskaņā ar Lūkasa evaņģēliju, ar vēl vienu pantu: "Tēvs, Tavās rokās Es nododu Savu garu!" (Lk 23,46; Ps 31,6).
Jaunajā Derībā psalmus izmanto Tēvi un visa Baznīca, kas padara tos par pastāvīgu Svētās Mises svinēšanas un Stundu liturģijas elementu. "Visi Svētie Raksti liecina par Dieva labestību," saka svētais Ambrozijs, "bet jo īpaši salda ir Psalmu grāmata." Vēlos uzdot jautājumu: vai tu kādreiz esi lūdzies ar psalma vārdiem? Paņemiet rokās Bībeli vai Jaunās Derības grāmatu un izlasiet vienu psalmu. Piemēram, kad esat noskumuši grēka dēļ noskaitiet 50. psalmu. Ir daudz psalmu, kas palīdz mums iet uz priekšu.
Taču mēs nevaram dzīvot tikai ar pagātnes mantojumu: mums psalmi jāpadara par personīgo lūgšanu. Daudzviet ir rakstīts, ka zināmā veidā mums pašiem ir jākļūst par psalmu "autoriem", tos padarot par saviem un lūdzoties ar tiem. Ja kāds psalms vai tikai daži panti uzrunā mūsu sirdi, būtu labi tos atkārtot un lūgties visas dienas garumā. Psalmi ir lūgšana, kas der "katram gadalaikam", jo nav tāda dvēseles stāvokļa vai sirds vajadzības, kas tajos neatrastu vislabākos vārdus, lai tos pārvērstu lūgšanā. Atšķirībā no citām lūgšanām, psalmi nezaudē savu iedarbību caur atkārtošanu; gluži pretēji, tie tikai palielina. Kāpēc? Jo tie ir Dieva iedvesmoti un "izelpo" Dievu katru reizi, kad tos lasām ar ticību.
Ja jūtamies sirdsapziņas pārmetumu vai vainas apziņas nomākti, jo esam grēcinieki, mēs varam atkārtot kopā ar Dāvidu: "Apžēlojies par mani, ak Dievs, savā žēlastībā izdzēs manus pārkāpumus" (Ps 51,3). Ja vēlamies apliecināt stipras personīgas attiecības ar Dievu, mēs sakām: "Kungs, Tu es mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, pēc Tevis tvīkst mana miesa kā sausa un izkaltusi zeme, kas izslāpusi pēc ūdens" (Ps 63,2). Ne velti liturģija tieši šo psalmu ir iekļāvusi svētdienas un svētku dienu Laudes lūgšanā. Un, ja mūs pārņem bailes un satraukums, palīgā nāk šie brīnišķīgie vārdi no 23. psalma: "Kungs ir mans gans, man nekā netrūkst... Ja arī staigāju tumšā ielejā, es nebīstos no ļaunuma" (Ps 23,1,4).
Psalmi palīdz nepadarīt seklu savu lūgšanu, reducējot to līdz vienkāršiem un nemitīgiem lūgumiem: "Kungs, dod man! Kungs, dod mums!" Atkārtosim lūgšanu Tēvs mūsu, kurā pirms lūguma "mūsu dienišķo maizi dod mums šodien", skan vārdi: "svētīts lai top Tavs vārds, lai atnāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek". Psalmi palīdz mums atvērties uz mazāk egocentrisku lūgšanu: uz slavēšanas un pateicības lūgšanu. Psalmi arī palīdz mums vienot savu balsi ar visas radības balsi, izdziedot slavas dziesmu Dievam.
Brāļi un māsas, lai Svētais Gars, kurš Baznīcai-Līgavai deva vārdus, lai tā lūgtu savu dievišķo Līgavaini, šodien palīdz mums tos atdzīvināt Baznīcā, lai sagatavošanās laiks Jubilejas gadam kļūtu par skaistu lūgšanu simfoniju. Paldies!
Audiences noslēgumā pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas, kā arī jauniešus, slimniekus, vecos ļaudis un jaunlaulāto pārus. Uzrunājot poļu svētceļniekus, Francisks teica: "Sirsnīgi sveicu poļu svētceļniekus. Pateicos Kungam par jauno svētīgo, komunisma upuri, priesteri mocekli Mihalu Rapaču. Lūgsimies, lai viņa liecība kļūst par Dieva mierinājuma zīmi šajā karu un vardarbības nomāktajā laikā. Lai viņa piemērs māca mūs būt uzticīgiem Dievam, atbildēt uz ļaunumu ar labu, palīdz veicināt brālīgas un miermīlīgas pasaules veidošanu. Svētīgais priesteri Mihal, aizlūdz par Poliju, aizlūdz par visu pasauli, lai tajā valdītu miers!"
