Francisks: tikšanās ar migrantu ir tikšanās ar Kristu

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Vēstījuma sākumā Francisks norāda uz Sinodi, atgādinot, ka sinodalitāte ir “kopīgs Dieva tautas ceļojums”, kas ļauj Baznīcai no jauna atklāt savu “ceļotājas” dabu – to, ka tā ir Dieva tauta, kas cauri vēsturei atrodas ceļā uz Debesu valstību. Pāvests atsaucas uz Bībeles stāstu par Izceļošanu: Izraēļa tauta mēroja garo ceļu no verdzības uz brīvību, un tas ir priekšvēstnesis Baznīcas ceļojumam pie Kunga.

Tāpat kā šī Vecās Derības tauta, tā arī mūsdienu migranti bēg no apspiešanas un ļaunprātīgas izmantošanas, no nedrošības un diskriminācijas, kā arī no attīstības perspektīvu trūkuma – lasām dokumentā. Tāpat kā Izraēļa tauta, tā arī migranti ceļā sastopas ar daudziem šķēršļiem. Viņi cieš slāpes un izsalkumu, sāpes un slimības, viņi piedzīvo izmisumu.

Neraugoties uz šiem pārbaudījumiem, “izceļošanas realitāte” ir tāda, ka “Dievs vienmēr visās vietās un visos laikos ir priekšā savai tautai un visiem saviem bērniem un pavada viņus ceļā”, atgādina pāvests. “Dieva klātbūtne savas tautas vidū ir pestīšanas vēstures drošā pārliecība”. Kā pierādījums tam ir tas, ka Derības šķirsts tika glabāts teltī Izceļošanas laikā, un Dāvida valdīšanas laikā Dievs atteicās tikt ieslēgts templī, lai varētu turpināt mājot teltī un tādējādi staigāt kopā ar savu tautu.

Francisks uzsver, ka šī klātbūtne turpinās arī šodien, kad “daudzi migranti piedzīvo Dievu kā savu ceļabiedru, ceļvedi un glābšanas enkuru”, meklējot Viņā “mierinājumu bēdu brīžos” un, pateicoties Viņam, sastop savā ceļā “labos samariešus”. Par to liecina Bībeles, lūgšanu grāmatas un rožukroņi, ko šie cilvēki nes “pāri tuksnešiem, upēm, jūrām un robežām”.

Taču Dievs ne tikai iet kopā ar savu tautu, bet arī ir savas tautas vidū – piebilst Svētais tēvs savā vēstījumā. Kungs identificējas ar vīriešiem un sievietēm ceļā – īpaši ar vismazākajiem, nabagajiem, atstumtajiem, it kā turpinot Iemiesošanās noslēpumu. No tā izriet, ka tikšanās ar migrantu ir arī “tikšanās ar Kristu”, tā ir “pestīšanas iespēja” – uzsver Francisks. “Šajā nozīmē,” viņš raksta, “nabadzīgie mūs glābj, jo viņi ļauj mums sastapt Kunga vaigu”.

Visbeidzot, pāvests aicina mūs sajust, ka mēs ceļojam kopā ar migrantiem un bēgļiem, mudina kopīgi veidot “sinodi” un uzticēt viņus Marijas aizbildniecībai, kas ir “drošas cerības un mierinājuma zīme Dieva uzticīgās tautas ceļā”.