Francisks: uzmanieties no darbības diktatūras!
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pārdomas pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" Svētais tēvs balstīja uz Marka evaņģēlija sesto nodaļu. Kristus, kurš saprot katru cilvēku, viņa dvēseles un miesas vajadzības, aicina savus mācekļus atpūsties.
Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!
Šodienas Evaņģēlijā (Mk 6,30-34) lasām par to, ka Jēzus mācekļi, atgriezušies no savas misijas, atnāca pie Viņa un pastāstīja, ko bija darījuši un mācījuši, un Viņš tiem sacīja: "Nāciet savrup vientuļā vietā un nedaudz atpūtieties!" (31). Taču ļaudis, sapratuši viņu nodomu, aizsteidzās tiem priekšā. Kad Jēzus izkāpa no laivas, Viņš ieraudzīja lielu pūli, kas Viņu gaidīja, un Viņam kļuva to žēl, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un Viņš sāka tos mācīt (34).
Tātad, no vienas puses, ir aicinājums nedaudz atpūsties, bet, no otras puses, – līdzjūtība pret cilvēkiem. Šķiet, ka tās ir divas nesavienojamas lietas, tomēr tās iet roku rokā: atpūta un līdzjūtība. Brīdi padomāsim par šo vārdu nozīmi.
Jēzus raizējas par mācekļu nogurumu. Saskata briesmas, kas var ietekmēt arī mūsu dzīvi un darbību, kad, piemēram, prieks par misiju, kā arī loma un uzdevumi, kas mums uzticēti, var mūs padarīt par pārlieku lielas aktivitātes upuriem, jo mēs esam pārāk norūpējušies par to, kas mums jāpadara, un kādi būs darba rezultāti. Mēs sākam nervozēt un aizmirstam, kas ir pats būtiskākais. Tādā veidā mēs riskējam izsmelt savus spēkus, un mūsu ķermenis un gars nogurst. Tas ir svarīgs brīdinājums mūsu dzīvei, mūsu sabiedrībai, kas nereti kļūst par steigas gūstekni, kā arī Baznīcai un tās pastorālajai darbībai: uzmanīsimies no darbības diktatūras!
Jēzus piedāvātā atpūta nav bēgšana no pasaules, ne arī savas labklājības noliegšana. Viņš izrāda līdzjūtību pret cilvēkiem, kas ir nomaldījušies un noguruši. Evaņģēlijā lasām, ka šīs divas realitātes – atpūta un līdzjūtība – ir savā starpā saistītas; jo, iemācoties atpūsties, mēs spējam izjust līdzjūtību pret citiem. Patiesībā līdzjūtības pilnu skatienu, kas spēj ieraudzīt citu cilvēku vajadzības, varam iegūt tikai tad, kad cenšamies sevi neieraut steigas virpulī, kad mūsu sirdis nedeg darbības drudža liesmās, kad mēs apstājamies, lai satiktos un uzklausītu mums blakus esošos cilvēkus.
Tāpēc, dārgie brāļi un māsas, pajautāsim sev: vai es savā ceļā apstājos, lai meklētu klusuma brīdi, komunicētu ar sevi un Kungu, vai arī vienmēr steidzos, jo man ir daudz darāmā? Vai es vēlos sevī atrast iekšējo un kluso "tuksnesi" ikdienas trokšņu un neskaitāmu pienākumu vidū? Īstenosim savu apņemšanos, īpaši tagad, vasarā: centīsimies piebremzēt ikdienas steigu, biežāk apstāties, lai apbrīnotu dabu un savu laiku dalītu ar cilvēkiem, kurus mīlam, nepametot novārtā dialogu ar Dievu. Tas mūs padarīs spējīgus būt gādīgiem un žēlsirdīgiem.
Lai Vissvētākā Jaunava Marija māca mūs "atpūsties Garā" mūsu ikdienas pienākumu vidū un būt atvērtiem un līdzjūtīgiem pret citiem.
