Pāvests klosterļaudīm: lūdzieties par aicinājumiem

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Vēršoties pie klātesošajiem dažādu reliģisko ordeņu un kongregāciju locekļiem, Francisks vispirms spontāni uzdeva jautājumu, cik viņu kopienās ir noviču un no kurienes tie ir. Vienā ir 8 noviči vai novices, citā – 17, vēl citā – 12. Audiences dalībnieki arī atbildēja, ka jaunie kopienu locekļi ir no Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas. Pāvests uz to norādīja, ka tur ir nākotne un ka vajag dubultot šos skaitļus, lai kongregācijai vai ordenim būtu nākotne. Savukārt to var panākt ar lūgšanām.

Svētais tēvs atzina, ka dažādās kopienas ir “Baznīcas noslēpuma dzīvais attēls”, kur katrs ir saņēmis kādu Svētā Gara dāvanu kalpošanai citiem, lai tādējādi pasaulē visā savā spožumā atmirdzētu Kristus gaisma. Turpinājumā pāvests pārdomāja divus konsekrētās dzīves aspektus. Pirmais – skaistums, otrais – vienkāršība.

“Jūsu stāsti dažādos apstākļos, laikos un vietās ir skaistuma stāsti, jo tajos atspīd Dieva žēlastība”, sacīja Francisks. “Tā žēlastība, ko evaņģēlijos redzam Jēzū, Viņa rokās, kas saliktas lūgšanā dziļās tuvības ar Tēvu brīžos (sal. Mt 14, 23), Viņa sirdī, kas pilna līdzjūtības pret brāļiem un māsām (sal. Mk 6, 34-44), Viņa acīs, kas deg dedzības pilnas, kad Viņš vēršas pret netaisnību un ļaunumu (sal. Mt 23, 13-33), Viņa samocītajās kājās, ko nogurdināja garie gājieni, taču kā rezultātā Viņš sasniedza savas zemes pat visnabadzīgākās un nomaļākās perifērijas”.

Ordeņu un kongregāciju dibinātāji, Svētā Gara pamudināti, prata saskatīt šī skaistuma iezīmes un attiecīgi rīkoties, uzrakstot brīnišķīgas konkrētas mīlestības, drosmes, radošuma lappuses. Viņi veltīja sevi, rūpējoties par vājajiem, slimajiem, veciem ļaudīm un bērniem. Viņi nodevās jauniešu audzināšanai, sludināšanai un sociālajam darbam. Pāvests klātesošajiem atgādināja, ka tagad šīs lappuses ir jāraksta viņiem, turpinot savu priekšgājēju iesākto darbu. Viņiem ir jāizplata Kristus skaistums konkrētās dzīves situācijās, kur cilvēki cieš, un jākļūst par Dieva vaiga skaidro spoguli.

Runājot par otro aspektu – vienkāršību, Francisks atgādināja, ka katrs ordeņa dibinātājs, atrodoties dažādos dzīves apstākļos, izvēlējās pašu galveno, atsakoties no virspusējā un no dienas dienā ļaujot Dieva mīlestības vienkāršībai sevi pārveidot. “Jā, tāpēc ka Dieva mīlestība ir vienkārša un Viņa skaistums ir vienkāršs”, uzsvēra pāvests. Viņš aicināja klātesošos lūgt no Kunga žēlastību būt vienkāršiem un atbrīvoties no visa liekā, no aprēķiniem, no ambīcijām. Šajā sakarā viņš piebilda, ka ambīcijas konsekrētajā dzīvē ir mēris.

Reliģisko ordeņu locekļi izvēlas nabadzību, lai iztukšotos no visa, kam nav nekāda sakara ar Kristus mīlestību un ļautu Viņam sevi piepildīt, un izplatītu Viņa mīlestību un skaistumu pasaulē. Tā ir cēla misija! – atzina Svētais tēvs. Debesu Tēvs uztic šo misiju šiem cilvēkiem, lai caur viņu pazemīgo “jā” atklātos Viņa maiguma varenība.

Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja neatstāt novārtā sirds lūgšanu, pavadīt laiku tabernākula priekšā, sarunājoties ar Kungu un ieklausoties Viņā. “Dārgās māsas, dārgie brāļi, es pateicos jums par to lielo darbu, ko jūs darāt Baznīcā visās pasaules malās”, sacīja Francisks, “un iedrošinu jūs turpināt savu darbu ar ticību un pašatdevi. Lūdzieties par aicinājumiem. Jums ir vajadzīgi pēcteči, kas turpinātu harizmu. Lūdzieties, lūdzieties, un esiet vērīgi attiecībā uz formāciju. Lai formācija būtu kvalitatīva”.