Pāvests: mērenība - rīcības un uzskatu līdzsvarotība
Silvija Krivteža - Vatikāns
Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!
Šodienas Evaņģēlijs mums stāsta par to, kā Jēzu sūta savus mācekļus misijā (sal. Mk 6,7-13). Viņš tos sūta "pa diviem" un dod viņiem svarīgu padomu ņemt ceļā tikai pašu nepieciešamāko. Uz brīdi apstāsimies pie šī tēla: mācekļi tiek sūtīti pa diviem, tātad kopā , un var ņemt līdzi tikai pašu nepieciešamāko, aicināja Svētais tēvs.
Evaņģēlijs tiek sludināts nevis vienatnē, bet kopā ar citiem, un, lai to veiktu, ir jāzina, kā saprātīgi izmantot lietas, ievērot mērenību, būt gatavam dalīties ar savām prasmēm un dāvanām, kā atteikties no visa liekā, lai būtu iekšēji brīvs, un ikviens saņemtu to, kas tam ir nepieciešams, lai varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un aktīvi iesaistīties misijā. Svarīgi ir ievērot mērenību arī savās domās un jūtās, atsakoties no savām neobjektīvajām vīzijām, aizspriedumiem un shēmām, kas, tāpat kā nevajadzīga bagāža, nospiež un kavē ceļu, neļaujot uzklausīt vienam otru un padarot mūsu liecību mazāk efektīvu.
Padomāsim, piemēram, par to, kas notiek mūsu ģimenēs vai mūsu kopienās. Kad mēs esam apmierināti ar to, kas mums ir, kad priecājamies pat par mazumiņu, tad mēs ar Dieva palīdzību spējam saprasties, dalīties, atteikt kaut ko sev, lai palīdzētu citiem, atbalstītu otru cilvēku (sal. Apd 4,32-35). Un tā jau ir misionārā iezīme, kas atmirdz pirms un pat pārsniedz Vārda sludināšanu, jo tā atspoguļo Jēzus vēstījuma skaistumu konkrētos dzīves aspektos. Patiesībā ģimene vai ticīgo kopiena, kas dzīvo šādā veidā, rada ap sevi mīlestības pilnu atmosfēru, kurā ir vieglāk atvērties ticībai un pieņemt Evaņģēlija novitāti, un kurā cilvēks kļūst labāks un priecīgāks.
Taču, ja katrs iet pa savu ceļu, ja svarīgs ir tikai tas, kas mums pieder – un kā vienmēr tā ir par maz –, ja mēs neklausāmies viens otrā, ja ģimenē vai kopienā dominē individuālisms un greizsirdība, tad atmosfēra kļūst smaga, dzīve kļūst sarežģīta, un tikšanās nereti kļūst par iemeslu satraukumam, skumjām un mazdūšībai, nevis priekam (sal. Mt 19,22).
Dārgie brāļi un māsas, vienotība un mērenība ir svarīgas vērtības gan mūsu kristīgajā dzīvē, gan mūsu apustulātam. Tās ir neaizstājamas vērtības misionārai Baznīcai visās tās dimensijās.
Pajautāsim sev: vai es priecājos par Evaņģēlija sludināšanu, ienesot gaismu un prieku par sastapšanos ar Dievu tur, kur es dzīvoju? Vai es esmu apņēmies iet kopā ar citiem, ar atvērtu prātu un dāsnu sirdi dalīties idejās un prasmēs ar viņiem? Un visbeidzot: vai es zinu, kā izkopt pieticīgu dzīvesveidu un būt iejūtīgam pret savu brāļu un māsu vajadzībām?
Lai Vissvētākā Jaunava Marija, apustuļu Karaliene, palīdz mums būt patiesiem misionāriem mācekļiem, palīdz stiprināt vienotību un piekopt vienkāršu dzīvesveidu.
