Pāvests piedalīsies "Sniega Dievmātes" svinībās
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Svētnīca atrodas vietā, ko 352. gadā, naktī no 4. uz 5. augustu, Kristus Māte norādīja Romas patricietim Džovanni un pāvestam Libērijam. Tā kā šī patrīcieša sievai neizdevās ieņemt bērnus, pāris nolēma veltīt savu mantu Jaunavai Marijai, kura tad arī parādījās minētajā naktī un lūdza uzcelt baznīcu. Atklāsmes pavadošā zīme bija sniegs. Dievnamam paredzētajā vietā, Eskvilīna pakalna virsotnē, tveicīgā augusta naktī uzsniga sniegs. No rīta Džovanni ar sievu devās pie pāvesta, lai pastāstītu par notikušo un izrādījās, ka Libērijs bija redzējis to pašu vīziju. Pāvests tajā vietā ievilka baznīcas apkārtmērus. Šo ainu apzeltīta bronzas un marmora materiālā redzam tēlnieciski atveidotu bazilikā virs Pāvila kapelas altāra. Saulē mirdzošas svaiga sniega kārtas baltais spožums tēlainā valodā izsaka Bezvainīgās Jaunavas Marijas sirdsskaidrību.
Svinības iesāksies jau 2. augustā ar Svēto Misi pulksten 18.00. 5. augustā pulksten 10.00 Euharistiju celebrēs bazilikas arhipriesteris kardināls Staņislavs Rilko, bet pulksten 17.30 notiks svinīgās vesperes, ko vadīs koadjutorarhipriesteris Rolandas Makrickas un kurās piedalīsies pāvests Francisks. Pieminot sniega brīnumu, katru gadu jau kopš 1893. gada no bazilikas griestiem tiek kaisītas mākslīgās sniegpārslas vai rožlapas. Svinības noslēgsies ar Svēto Misi pulksten 19.00, ko celebrēs Pontifikālo Misiju darbu vadītājs pr. Emilio Napa.
Pāvests Francisks īpaši godina Salus Populi Romani Dievmāti, kuras svētglezna atrodas šajā Santa Maria Maggiore bazilikā. Katru reizi pirms un pēc sava apustuliskā ceļojuma viņš dodas uz svētnīcu, lai lūgtos ikonas priekšā. Bez tam, viņš ir izteicis lūgumu, lai pēc nāves tiktu apbedīts tieši šajā dievnamā un nevis Svētā Pētera bazilikā, kur atdusas lielākā daļa pāvestu.
