Francisks: "Kapitulācija nenozīmē vienas valsts padošanos otrai"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Kardināla Kristofa Šēnborna un doktora Kristiana Altinga fon Gessau vadībā viņi bija ieradušies vizītē pie pāvesta. Francisks atzīmēja, ka “trešais pasaules karš, kurā tiek karots pa daļām”, šķiet pastāvīgs un neapturams. “Pašreizējā krīze nopietni apdraud starptautiskās kopienas pacietīgos pūliņus, kas tiek pielikti ar daudzpusīgas diplomātijas palīdzību, lai veicinātu sadarbību un stātos pretim netaisnībām, sociālajiem, ekonomiskajiem un vides izaicinājumiem, ar kuriem sastopas cilvēce,” teica pāvests.
Kāda šādā situācijā ir atbilde? Francisks piedāvāja dažus pārdomu punktus. Pirmais – atteikties no kara kā konfliktu risināšanas līdzekļa un nodibināt taisnīgumu. Svētais tēvs uzsvēra, ka “kapitulācija nenozīmē vienas valsts padošanos otrai. Kapitulācija ir pats karš. Tā patiešām ir sakāve”. Uzrunā katoļticīgajiem likumdevējiem pāvests atgādināja, ka mūsdienu bruņojuma destruktīvais spēks ir licis novecot tradicionālajiem kara izbeigšanas kritērijiem. “Daudzos gadījumos vairs nepastāv izšķiršana starp militārajiem un civilajiem objektiem. Redzot nāvi un iznīcību, nav iespējams staigāt ar mierīgu sirdsapziņu. Ir nepieciešams uzklausīt nabadzīgo, atraitņu un bāreņu saucienus, lai redzētu ļaunuma bezdibeni, kas slēpjas kara sirdī, un lai izlemtu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem izvēlēties mieru,” teica Francisks.
Kā otro punktu pāvests izcēla neatlaidību un pacietību, izmantojot katru iespēju, tai skaitā sarunas, dialogu, vidutājību. Francisks norādīja uz starptautisko struktūru reformas nepieciešamību, kas palīdzētu veicināt globāla līmeņa centienus miera labā un liktu ievērot starptautiskās tiesības. “Šīm struktūrām ir nepieciešama nemitīga atjaunotne, lai piemērotos jaunām prasībām,” viņš teica. Īpašu uzmanību Romas bīskaps lika pievērst starptautiskajām humanitārajām tiesībām, vienlīdzīgai zemes labumu sadalei, nodrošinot cilvēku un tautu integrālu attīstību un tādējādi pārvarot skandalozo nevienlīdzību un netaisnību, kas izraisa ilgstošus konfliktus, liek pieaugt dažādiem pārkāpumiem un vardarbībai visā pasaulē.
Uzrunājot katoļticīgos likumdevējus un politiskos līderus, pāvests atgādināja, ka visdziļākais konflikts slēpjas cilvēka sirdī. To risināt būtu iespējams ar dialogu un iejūtību pret otru un viņa ieskatiem. “No konflikta neizejam vieni. No tā var iziet kopā ar citiem,” atgādināja Svētais tēvs.
Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja katoļticīgos likumdevējus liecināt par cerību, jo īpaši jaunajām paaudzēm. Viņš norādīja, ka cerība kontrastē ar pesimismu un cinismu, kam bieži vien tiek pakļauti jaunieši. “Mums, kas dzīvojam kara pasaulē, pasaulē ar nemitīgām krīzēm un konfliktiem, ir jārod gudrība un spēks, lai paraudzītos tālāk par mākoņiem, spētu lasīt laika zīmes un ar cerību, ko dod ticība, iedvesmotu citus, jo īpaši jauniešus, strādāt priekš labākas rītdienas.”