Pāvests aicina ticīgos būt par Kristus smaržu pasaulē

Silvija Krivteža - Vatikāns

Turpinot katehēzes ciklu "Svētais Gars vada Dieva tautu pie Jēzus - mūsu cerības", pāvests Francisks skaidroja Svētā Gara lomu Jēzus kristīšanas brīdī.

Dārgie brāļi un māsas, labdien!

Šodien pārdomāsim par Svēto Garu, kas nolaidās pār Jēzu Kristības brīdī Jordānas upē, un izplatās Viņa miesā, kas ir Baznīca. Marka evaņģēlijā Jēzus kristīšanas aina aprakstīta šādi: "Tajās dienās Jēzus no Nācaretes atnāca uz Galileju, un Jānis viņu kristīja Jordānas upē. Un, izkāpdams no ūdens, viņš redzēja atvērtas debesis un Svēto Garu baloža veidā nolaižamies pār Viņu. Un balss atskanēja no debesīm: "Tu esi Mans mīļais Dēls, pie Tevis Man labpatikšana" (Mk 1,9-11), lasām Marka evaņģēlijā.

Jordānas upes krastos atklājas Trīsvienība! Tur ir Tēvs, kurš ar savu balsi dara sevi klātesošu; Svētais Gars, kas nolaižas baloža veidā; un ir Jēzus, kuru Tēvs pasludina par savu mīļoto Dēlu. Tas ir ļoti svarīgs brīdis Atklāsmes un pestīšanas vēsturē. Būtu labi vēlreiz izlasīt šo Evaņģēlija fragmentu, sacīja Francisks.

Kas tad īsti notika Jēzus kristīšanas brīdī, ja visi evaņģēlisti centās aprakstīt šo notikumu? Atbilde rodama vārdos, ko Jēzus īsi pēc tam teica Nācaretes sinagogā, skaidri atsaucoties uz notikumu Jordānā: "Kunga Gars pār Mani, jo Viņš Mani svaidīja" (Lk 4, 18).

Jordānā Dievs Tēvs Jēzu "svaidīja ar Svēto Garu", t.i., iesvētīja Viņu par Karali, Pravieti un Priesteri. Vecajā Derībā ķēniņi, pravieši un priesteri tika svaidīti ar smaržīgu eļļu. Kristus gadījumā fiziskās eļļas vietā ir garīgā eļļa, kas ir Svētais Gars; simbola vietā ir realitāte. Gars nonāk pār Jēzu.

Jēzus bija piepildīts ar Svēto Garu jau no pirmā iemiesošanās brīža. Tomēr tā bija "personīgā žēlastība", kas nebija nododama tālāk; taču tagad, ar šo svaidījumu, Viņš saņem pilnīgu Svētā Gara dāvanu savai misijai, ko Viņš kā Galva nodos tālāk savai Miesai, kas ir Baznīca, nodos ikvienam no mums. Tādēļ Baznīca ir jaunā "karaliskā, pravietiskā un priesteriskā tauta". Ebreju vārds "Mesija" un grieķu vārds "Kristus" - "Christòs" , kas attiecas uz Jēzu, nozīmē "svaidītais". Viņš tika svaidīts ar prieka eļļu, svaidīts ar Svēto Garu. Baznīcas tēvi vārdu "kristietis" skaidro kā "svaidītais pēc Kristus līdzības".

Bībelē ir psalms, kurā ir runa par smaržīgu eļļu, kas tiek izlieta uz augstā priestera Ārona galvas un tek līdz pat viņa drēbju apakšmalai (Ps 133,2). Šis poētiskais tēls, kas tiek izmantots, lai aprakstītu laimi, ko sniedz brāļu kopība, ir kļuvis par garīgu un mistisku realitāti Kristū un Baznīcā. Kristus ir Galva, mūsu Augstais Priesteris, Svētais Gars ir smaržīgā eļļa, un Baznīca ir Kristus miesa, kurā tā izplatās.

Iepriekšējā reizē pārdomājām Bībelē aprakstīto Svētā Gara simbolu – vēju, no kura ir atvasināts Viņa vārds - ruah. Ir vērts pajautāt, kāpēc Svētā Gara simbols ir eļļa un kādu praktisku mācību mēs varam gūt no tā. Lielās ceturtdienas Svētajā Misē, iesvētot eļļu, kas pazīstama kā "hrizma", bīskaps, runājot par tiem, kuri saņems svaidījumu Kristības un Iestiprināšanas sakramentā, saka: "Lai visi kristītie, kas piepildīti ar svēto svaidījumu un atbrīvoti no iedzimtā grēka, kļūst par Tavu templi un izplata nevainīgas dzīves smaržu". Tā ir lūgšana, kuras pirmsākumi meklējami svētā Pāvila vēstulē korintiešiem: "Jo mēs esam Kristus labā smarža, kas patīkama Dievam" (2 Kor 2, 15). Svaidījums izplata smaržu. Arī cilvēks, kas ar prieku izdzīvo savu aicinājumu, izplata garīgo smaržu Baznīcā, savā kopienā, savā ģimenē.

Diemžēl daudzi kristieši izplata nevis Kristus labo smaržu, bet gan savu grēku nepatīkamo smaku. Nekad neaizmirsīsim, ka grēks mūs attālina no Jēzus, grēks sabojā eļļas smaržu. Tomēr tam nevajadzētu mūs atturēt no centieniem, cik vien varam un katrs savā vidē, īstenot cēlo aicinājumu būt par Kristus smaržu mūsdienu pasaulē. Kristus smaržu izplatīsim caur "Gara augļiem", kas ir "mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, lēnprātība, šķīstība, savaldība" (Gal 5,22). To saka Pāvils. Cik patīkami ir satikt cilvēku, kurš praktizē šos tikumus. Satikt labu un dzīvespriecīgu cilvēku, kurš mīl, veicina mieru, pieņem un ciena citus. Ja mēs centīsimies izkopt šos tikumus, tad kāds sajutīs patīkamo Kristus Gara smaržu ap mums. Lūgsim Svēto Garu, lai palīdz mums dziļāk apzināties, ka esam Viņa svaidītie. Paldies.

Audiences noslēgumā pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas, kā arī jauniešus, slimniekus, seniorus un jaunlaulāto pārus. Vēršoties pie poļu svētceļniekiem, Francisks teica: "Mūsu pasaulei, ko raksturo kari un šķelšanās, šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgi Svētā Gara augļi. Savās ģimenēs un darba vietās ienesiet mīlestības, miera un labestības gaismu. Lai jūsu lūgšana uz Čenstohovas Dievmāti, pie kuras jūs šajā laikā svētceļojat, palīdzētu pasaulei atgūt ilgi gaidīto mieru. Es uzticu jūs Marijas mātišķajai aizbildniecībai un dodu svētību jūsu dzimtenei!"