Pāvests: bez Svētā Gara Baznīca nevirzās uz priekšu un neaug

Silvija Krivteža - Vatikāns

Šodienas katehēzē pārdomāsim pestīšanas vēstures otro aspektu. Pirms tam pārdomājām Svētā Gara lomu radīšanas darbā, tagad vairākas nedēļas apcerēsim Viņa lomu pestīšanas darbā, tas ir, Jēzus Kristus dzīves noslēpumā. Katehēzes tēma ir Svētais Gars Vārda iemiesošanās noslēpumā. Lūkasa evaņģēlijā lasām: "Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos" (1,35). Evaņģēlists Matejs apstiprina fundamentālo faktu par Mariju un Svēto Garu, sakot, ka Marija, "savās miesās bija ieņēmusi no Svētā Gara" (1,18).

Baznīca pieņēma šo patiesību un jau ļoti agri ielika to savā ticības simbolā. Konstantinopoles ekumeniskajā koncilā 381. gadā - tajā pašā koncilā, kas definēja Svētā Gara dievišķību – tā tika iekļauta "Credo", ko precīzi sauc par Nīkajas-Konstantinopoles simbolu un ko mēs skaitām katrā Svētajā Misē. Ticības apliecinājumā teikts, ka Dieva Dēls "iemiesojies caur Svēto Garu no Jaunavas Marijas un tapis cilvēks", skaidroja pāvests.

Tā ir ekumeniska ticības patiesība, jo visiem kristiešiem ir kopīgs ticības simbols. Katoļu dievbijība kopš neatminamiem laikiem no tā ir smēlusi vienu no ikdienas lūgšanām - "Kunga eņģelis". Kopā atkārtosim Angelus aklamācijas:

Kunga eņģelis pasludināja Jaunavai Marijai, - un viņa ieņēma no Svētā Gara. Redzi, es esmu Kunga kalpone, - lai man notiek pēc Tava vārda. Un Vārds ir tapis miesa. - Un dzīvojis starp mums.

Pamatojoties uz šo ticības simbolu, varam runāt par Jaunavu Mariju kā par Svētā Gara līgavu - Baznīcas pirmtēlu attiecībā uz ticību, mīlestību un pilnīgo vienotību ar Kristu. Svētais Leons Lielais skaidro, ka Jēzus, dzimis no Jaunavas Marijas caur Svēto Garu, piepilda ar šo Garu savu Baznīcu, kas caur Kristību dzemdina Dievam neskaitāmus pēcnācējus". Vatikāna II koncila dogmatiskā konstitūcija "Lumen gentium" norāda: "Tā kā Marija ticēja un paklausīja, viņa laida pasaulē Dieva Dēlu, turklāt, vīra nepazīdama, Svētā Gara apēnota. Savukārt Baznīca, kas kontemplē Marijas noslēpumaino svētumu un līdzinās viņas mīlestības paraugam, uzticīgi pildot Tēva gribu, pati kļūst par Māti, pateicoties ticībā pieņemtajam Dieva Vārdam, – ar sludināšanu un Kristību tā jaunai un nemirstīgai dzīvei dzemdina no Svētā Gara ieņemtos un no Dieva dzimušos bērnus" (63-64)

Nobeigumā pārdomāsim Svētos Rakstus, liekot uzsvaru uz darbības vārdiem: "ieņemt" un "dzemdēt". "Redzi, Jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu," lasām pravieša Isaja grāmatā (7, 14); un eņģelis saka Marijai: "Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu" (Lk 1, 31). Marija ieņēma Jēzu vispirms savā sirdī un tad laida Viņu pasaulē. Tā tas ir arī attiecībā uz Baznīcu. Tā vispirms pieņēma Dieva Vārdu, ļāva tam "runāt uz savu sirdi" (Os 2, 16), "piepildīt savas iekšas" (Ez 3, 3) un pēc tam ar savu dzīvi un sludināšanu dāvāja to pasaulei. Otrā darbība bez pirmās ir neauglīga.

Marijai, kura jautāja: "Kā tas notiks, jo es nepazīstu vīru?", eņģelis atbildēja: "Svētais Gars nāks pār tevi" (Lk 1, 34-35). Arī Baznīca, saskaroties ar izaicinājumiem, kas pārsniedz tās spēkus, spontāni uzdod to pašu jautājumu: "Kā tas ir iespējams?" Kā ir iespējams pasludināt Jēzu Kristu un Viņa pestīšanu cilvēkiem, kuri, meklē laimi un drošību tikai virs zemes? Atbilde ir tāda pati kā toreiz: "Svētais Gars nāks pār jums, jūs saņemsiet Viņa spēku, un jūs būsiet Mani liecinieki" (Apd.1,8). Augšāmcēlušais Jēzus apustuļus uzrunāja ar tādiem pašiem vārdiem, ar kādiem eņģelis vērsās pie Marijas pasludināšanas brīdī.

Tas, kas tika teikts par Baznīcu kopumā, attiecas uz ikvienu kristīti. Ikviens no mums reizēm dzīvē nonāk situācijās, kas pārsniedz mūsu spēkus, un mēs jautājam sev: "Kā es ar to visu tikšu galā?" Šādos gadījumos ir labi atcerēties un atkārtot vārdus, ko eņģelis teica Jaunavai Marijai, pirms viņu atstāt: "Jo Dievam nav nekā neiespējama" (Lk 1, 37).

Arī mēs centīsimies sākt savu ceļojumu ar šo mierinošo pārliecību savā sirdī: "Jo Dievam nav nekā neiespējama", katehēzes noslēgumā teica pāvests.

Francisks apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas, kā arī jauniešus, slimniekus, vecos ļaudis un jaunlaulāto pārus, atgādinot, ka 6. augustā – Kunga pārveidošanās svētkos – Baznīca pieminēja svētā Pāvila VI aiziešanu mūžībā. "Lai Kunga mirdzošā seja ir cerības un mierinājuma avots jums visiem," vēlēja pāvests.

"Sirsnīgi sveicu poļu svētceļniekus. Katru dienu jūs saskaraties ar daudziem jautājumiem un dzīves situācijām, kurām jums trūkst risinājumu. Tieši šajos brīžos Dievs izrāda jums savas maigās rūpes un mīlestības spēku. Lai Jaunava Marija no Nācaretes palīdz būt uzticīgiem un paļāvīgiem uz Dievu un Viņa pestīšanas plānu," sacīja Svētais tēvs.

"Es turpinu ar dziļām bažām sekot līdzi situācijai Tuvajos Austrumos un vēlreiz aicinu visas iesaistītās puses nepaplašināt konfliktu un nekavējoties pārtraukt uguni visās frontēs, sākot ar Gazas joslu, kur humanitārā situācija ir ārkārtīgi nopietna un nestabila. Es lūdzos, lai sirsnīga vēlme pēc miera izdzēstu naidīgumu, mīlestība uzvarētu naidu un atriebību atbruņotu piedošana," apliecināja pāvests.

"Es lūdzu jūs pievienoties manai lūgšanai par daudz cietušo Ukrainu, Mjanmu, Sudānu: lai šīs kara plosītās tautas drīzumā atrastu tik ļoti kāroto mieru. Apvienosim pūles un lūgšanas, lai Pakistānas un Afganistānas reģionos tiktu izskausta etniskā diskriminācija, īpaši diskriminācija pret sievietēm," aicināja Francisks.