Pāvests skaidro, kas ir cilvēks antropoloģiskās mutācijas laikā

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Simpozijā piedalījās arī Kristiešu vienotības veicināšanas dikastērija prefekts, kardināls Kurts Kohs, kurš nolasīja pāvesta vēstījumu.

Vēstījumā teikts, ka “pārmaiņas, ko ir nesusi informātikas revolūcija, piemēram, mākslīgā intelekta attīstība un neticamie sasniegumi zinātņu jomā, vīriešiem un sievietēm liek pārdomāt par savu identitāti, savu lomu pasaulē un sabiedrībā, kā arī par savu paaicinājumu uz transcendento.” Pāvests piebilst, ka “nemitīgām diskusijām tiek pakļauti cilvēciskās būtnes specifika radītā kopumā, tās vienreizīgums citu dzīvnieku priekšā un pat attiecības ar mašīnām.” Bez tam, “veids, kādā mūsdienu vīrieši un sievietes saprot savas eksistences fundamentālās pieredzes, tādas, kā radīšana, piedzimšana, nāve, piedzīvo strukturālas izmaiņas. Iepretim šādai antropoloģiskai revolūcijai nav iespējams reaģēt tikai ar kritiku. Ir nepieciešamas dziļas pārdomas, kas spēj atjaunot domas un izvēles.”

Francisks norāda, ka šis izaicinājums attiecas uz visiem kristiešiem, lai arī kurai Baznīcai tie piederētu. Tāpēc īpaši atzīstami ir, ka katoļi un pareizticīgie šīs pārdomas veicina kopā. Svēto Rakstu un kristīgās Tradīcijas gaismā pāvests akcentē, ka “ikvienai cilvēciskai būtnei pienākas cieņa tikai par to, ka tā eksistē kā Dieva radīta garīga vienība, kuras liktenis ir atrasties bērna attiecībās ar Viņu, neraugoties uz to, vai tā rīkojas vai nē saskaņā ar savu cieņu, kā arī neraugoties uz sociālekonomiskajām situācijām un eksistences apstākļiem, kuros tā dzīvo. Šīs cieņas aizstāvība iepretim tādiem konkrētiem draudiem kā nabadzība, karš, paverdzināšana un citi, prasa kopīgu rīcību no visām Baznīcām.”