Āzijai un Okeānijai pāvests nesīs garīgo tuvību un mieru

Massimiliano Meniketi - Vatikāns

 Kardināls paskaidroja, ka pāvests ir vēlējies personīgi tikties ar tautām, kuras apmeklēs, būt tām tuvs, lai uzklausītu, dalītos grūtībās, ciešanās, ilgās, nestu prieku, mierinājumu un Evaņģēlisko cerību.

Indonēzija ir zeme ar pasaulē lielāko musulmaņu skaitu. Baznīca šeit cenšas stiprināt brālīgumu, liecinot par to daudzveidīgas realitātes ietvaros, kurā netrūkst arī sociālo un politisko problēmu. Vai Pētera pēcteča klātbūtne kalpos par palīgu šajā vienotības ceļā?

Vatikāna valsts sekretārs atzīmēja, ka teritorijas, kuras apmeklēs pāvests, raksturo kultūru, reliģisko konfesiju un tradīciju daudzveidība. Indonēzijas nācija balstās uz “Pankasilu” – uz pieciem principiem, kuri līdz šim ir ievēroti attiecībās starp dažādām iedzīvotāju grupām, citam citu pieņemot un respektējot, veicot dialogu un ieturot mērenību. Kardināls Parolins paskaidroja, ka pāvesta vārdi un žesti kalpos kā aicinājums neatstāt šo ceļu, novērst jebkuru tendenci to mainīt, nekrist radikālisma kārdinājumā, kas, diemžēl, pastāv visā pasaulē, bet pretim likt brālīgumu, kas ir vienotība dažādībā. Šī principa gaismā tiks aplūkotas arī sociālās un politiskās problēmas, kuras met izaicinājumu šim lielajam arhipelāgam.

Papua Jaungvinejā pāvests tiksies ar senas tradīcijas ļaudīm, kuriem piemīt stipra ticība. Šī ir zeme, kas ir bagāta ar resursiem, taču tautas šeit dzīvo ļoti trūcīgi, zeme, kur ir neskartā daba, tomēr iedzīvotājiem jāsaskaras ar klimata izmaiņu nestajiem izaicinājumiem, kā arī ar paverdzināšanu un korupciju. Portmorsbija tiek uzskatīta par vienu no pasaulē nedrošākajām pilsētām. Vai pāvesta vizīte ienesīs jaunu virzienu?

Kardināls Parolins pastāstīja, ka pāvests Francisks šeit cer iesaistīt visus iespējamos spēkus, sākot ar politiskajām institūcijām, reliģijām, kā arī norādīt uz katra atsevišķa cilvēka atbildību, lai uzmodinātu visos vēlmi pēc pārmaiņām, proti, veicinātu centienus nodibināt taisnīgumu, ievērot nabadzīgo vajadzības un rūpēties par kopīgo namu.

Trešais pāvesta vizītes posms būs Austrumtimora. Tā ir pārdzīvojusi ilgus ciešanu gadus, līdz 2002. gadā ieguva neatkarību. Nākamgad tā pievienosies Āzijas Dienvidaustrumu valstu apvienībai (ASEAN), taču šeit joprojām pastāv nelīdzsvarotība starp centru un perifērijām. Kādu vēsti Francisks nesīs šajā vietā, kur nešķirami savijušās ir ticība un vēsture?

Kardināls Parolins, kurš Austrumtimorai ir sekojis, būdams vēl Vatikāna valsts sekretariāta darbinieks, pastāstīja, ka viņš ir tiešs liecinieks šīs nācijas ciešanām. Bijis iespaids, ka situācija neatrisināsies nekad, tāpēc tas, kas notika pirms 25 gadiem, valstij iegūstot neatkarību, šķitis “brīnums”. Austrumtimora ir pirmā katoļticīgā zeme Āzijā. “Domāju, ka tai pašai ticībai, arī, pateicoties dziļākai garīgajai formācijai, ir jāpavada timorieši sabiedrības pārveidē, pārvarot šķelšanos, efektīvi cīnoties pret nevienlīdzību un nabadzību, un pretojoties tādiem negatīviem fenomeniem, kā vardarbība starp jauniešu grupām un sieviešu cieņas pārkāpumi. Svētā tēva klātbūtne šajā ziņā noteikti piešķirs izšķirošu impulsu,” intervijā apliecināja kardināls.

Visbeidzot, pēdējais šī ceļojuma posms būs Singapūras pilsētvalsts. Tā ir vieta, kur dažādu reliģiju paudēji dzīvo harmonijā. Kādā veidā pāvests varētu vēl vairāk veicināt starpreliģiju dialogu un stiprināt saites starp dažādām šīs zemes kopienām?

Kardināls Parolins piebilda, ka Singapūra ir kļuvusi par mājvietu cilvēkiem no visas pasaules. Tā ir dažādu kultūru, reliģisko un garīgo tradīciju mozaīka. Pāvests Francisks šeit satiks galvenokārt jauniešus, kas darbojas dialoga veicināšanā starp reliģijām un viņiem uzticēs šī ceļa nākotni, lai viņi kļūst par brālīgākas un mierīgākas pasaules veidotājiem. 

Kardinālam Parolinam tika jautāts, vai šis pāvesta ceļojums uz Āziju varētu atvērt citus tiltus un vairāk nostiprināt attiecības starp Svēto Krēslu un Āzijas zemēm?

Atbildot, Svētā Krēsla diplomāts vadījās tieši pēc Singapūras piemēra, kuras iedzīvotāju lielākā daļa ir ķīnieši. Tāpēc, Singapūra, saskaņā ar kardināla teikto, “ir privileģēta vieta, lai veiktu dialogu ar ķīniešu tautu un kultūru vispār.” Savukārt, Indonēzija ir visapdzīvotākā musulmaņu zeme. “Vizīte Džakartā var kalpot par izdevīgu iemeslu vēl vienai saskarsmei ar islāma reliģiju Āzijā un ne tikai,” teica Vatikāna valsts sekretārs. Viņš atzīmēja, ka divas no pāvesta vizītē iekļautajām zemēm ir jau minētās Āzijas Dienvidaustrumu valstu apvienības locekles, drīz tai pievienosies trešā. Šajā apvienībā ietilpst arī Vjetnama un Mjanma. “Garīgā tuvība un miera vēsts, ko pāvests sev līdzi nesīs šajā ceļojumā, vienādā mērā tiek attiecinātas arī uz visām šīm realitātēm,” apliecināja kardināls Parolins.

Intervijas noslēgumā uzmanība tika vērsta uz starptautisko spriedzi, kas ir saasinājusies karu dēļ, jo īpaši Ukrainā un Tuvajos Austrumos. Tika atzīmēts, ka šī vizīte faktiski ir cerības, dialoga un brālīguma sēkla. Kā starptautiskajai kopienai pieaugt apziņā un parūpēties par mieru, kas, šķiet, dodas pretim bezdibenim?

 “Lai celtu mieru,” uzsvēra kardināls, “ir nepieciešams pieņemt tos aspektus, kurus piedāvā katrs apustuliskais ceļojums, proti, tikties, paraudzīties acīs un godīgi sarunāties. Tieša tikšanās, ja to iedvesmo kopējā labuma meklējumi, nevis savtīgas intereses, var aizkustināt pat visnejūtīgākās un nocietinātākās sirdis, un darīt iespējamu cieņpilnu un konstruktīvu dialogu”.

Publicēšanai latviešu valodā sagatavoja Inese Šteinerte