Francisks: Dieva Vārds ir mūsu dzīves kompass
Silvija Krivteža - Vatikāns
Būt par Jēzus mācekļiem nozīmē klausīties un dzīvot saskaņā ar Dieva Vārdu, teica pāvests Indonēzijas katoļiem. Sprediķī Francisks atgādināja, ka viss sākas no klausīšanās, sirds atvēršanas Jēzum un Viņa žēlastības pieņemšanas. Taču bieži sava garīgā kurluma dēļ mēs riskējam palikt bez auglīgās Vārda sēklas, kas iekrīt mūsu sirdīs un maina mūsu domāšanas un rīcības veidu.
Evaņģēlists Lūka stāsta, ka "daudzi cilvēki spiedās pie Jēzus, lai klausītos Dieva Vārdu" (Lk 5,1). Ļaudis bija izsalkuši un izslāpuši pēc Dieva Vārda. Pāvests uzsvēra, ka mums ir vajadzīga gaisma no augšienes, kas apgaismo mūsu soļus, vajadzīgs dzīvs ūdens, kas veldzē mūsu dvēseli, mierinājums, kas neliek vilties, jo tas nāk no Debesīm, nevis no šīs pasaules īslaicīgām lietām.
Cilvēcisko vārdu radītā apjukuma un tukšuma vidū mums ir vajadzīgs Dieva Vārds, kas ir vienīgais mūsu dzīves kompass. Tas ir vienīgais līdzeklis, kas tik daudzu ciešanu un nemiera laikā palīdz mums meklēt un atrast patieso dzīves jēgu.
Brāļi un māsas, neaizmirsīsim, ka Jēzus mācekļa pirmais uzdevums nav uzvilkt ārēji perfektu reliģiozitāti, darīt neparastas lietas vai iesaistīties lielos pasākumos, bet spēt ieklausīties vienīgajā Vārdā, kas glābj - Dieva Vārdā. Tieši tā, kā to redzam Evaņģēlija notikumā, kad Skolotājs iekāpj Pētera laivā, lai nedaudz attālinātos no krasta un tādējādi labāk mācītu ļaudis (Lk 5, 3). Mūsu ticības dzīve sākas tad, kad mēs pazemīgi uzņemam Jēzu savas dzīves laivā, atbrīvojam Viņam vietu, ieklausāmies Vārdā un ļaujam tam mūs izjautāt, satricināt un izmainīt.
Tajā pašā laikā Kunga Vārds prasa, lai tas "mūsos kļūtu miesa". Tādēļ mēs esam aicināti dzīvot saskaņā ar Vārdu. Pēc tam, kad Jēzus bija pabeidzis sludināšanu no laivas, Viņš vēršas pie Pētera un aicina viņu riskēt un paļauties Vārdam: "Dodies dziļumā un izmet tīklus zvejai!" Dieva Vārds nevar palikt tikai skaista abstrakta ideja vai izraisīt tikai īslaicīgas emocijas. Tas prasa mainīt mūsu skatījumu, lai mēs ļautu savām sirdīm pārveidoties pēc Kristus Sirds tēla. Viņš aicina mūs drosmīgi izmest Evaņģēlija tīklus pasaules jūras vidū, "riskējot" pieņemt mīlestību, ko Viņš pirmais mums iemācīja un ko pirmais izdzīvoja. Kungs aicina mūs ar sava Vārda ugunīgo spēku mesties dziļumā, atrauties no slikto ieradumu, baiļu un viduvējības krastiem un uzdrīkstēties dzīvot jaunu dzīvi.
Protams, nekad netrūkst šķēršļu un atrunu, lai pateiktu "nē". Paskatīsimies vēlreiz uz Pētera attieksmi: viņš atnāca pēc smagas un neveiksmīgas zvejas, bija noguris un vīlies, un tomēr tā vietā, lai paliktu paralizēts tukšumā un bloķēts savas neveiksmes dēļ, viņš saka: "Skolotāj, mēs strādājām visu nakti, bet neko nenoķērām. Bet Tavā vārdā es izmetīšu tīklu". Tavā vārdā es izmetīšu tīklu. Un tad notika vēl nebijis brīnums - laivas tika piepildītas ar zivīm tā, ka tās gandrīz grima (Lk 5, 7).
Brāļi un māsas, apzinoties Kunga aicinājumu veidot taisnīgāku sabiedrību, iet uz priekšu pa miera un dialoga ceļu, kas šeit, Indonēzijā, jau sen ir iezīmēts, mēs reizēm varam sajusties vāji un nepiemēroti tik liela uzdevuma veikšanai, kas ne vienmēr nes gaidītos augļus, un mūsu kļūdas, šķiet, kavē šo ceļu. Taču ar tādu pašu pazemību un ticību, kāda bija Pēterim, arī mēs esam aicināti nekļūt par savu kļūdu un vājuma gūstekņiem. Nestāvēsim ar skatienu, kas vērsts uz saviem tukšajiem tīkliem, bet skatīsimies uz Jēzu un uzticēsimies Viņam.
Svētā Terēze no Kalkutas, kura nenogurstoši rūpējās par visnabadzīgākajiem un kļuva par miera un dialoga veicinātāju, mēdza teikt: "Kad mums nav ko dot, dosim viņiem šo "neko". Atcerieties: pat ja jums nekas netiktu pļauts, nekad nepārtrauciet sēt."
Brāļi un māsas, es vēlos teikt arī jums, šai nācijai, šim brīnišķīgajam un daudzveidīgajam arhipelāgam: drosmīgi dodieties dziļumā un izmetiet savus tīklus, nenogurstoši sapņojiet un no jauna veidojiet miera civilizāciju! Vienmēr uzdrošinieties sapņot par brālību! Kunga Vārdā sējiet mīlestību, droši ejiet pa dialoga ceļu, turpiniet praktizēt žēlsirdību un ar jums raksturīgo laipnību un smaidu, būt vienotības un miera veicinātājiem! Tādā veidā jūs izplatīsiet cerības smaržu ap sevi. Šādu vēlmi nesen izteica šīs valsts bīskapi, un tā ir vēlme, ko arī es vēlos adresēt visai Indonēzijas tautai: strādājiet kopā Baznīcas un sabiedrības labā! Esiet cerības sludinātāji, tās Evaņģēlija cerības, kas nekad nepieviļ (Rom 5,5) un kas piepilda mūsu sirdis ar prieku!
