Lai ticība kļūst par gaismas bāku, kas rāda virzienu!

Inese Šteinerte - Vatikāns

 “Atzīšos, ka mani tas ļoti fascinē, tajā skaitā garīgajā plāksnē, jo iedomājos, ka šī milzīgā daudzveidība ir izaicinājums Svētajam Garam, kurš rada harmoniju dažādībā,” piebilda viesis.

Svētā tēva ievērībai neizpalika arī Papua Jaungvinejas zemes un ūdeņu bagātības, kas ir Dieva dotas visai kolektivitātei. “Arī tad, ja šo bagātību iegūšanā ir nepieciešams iesaistīt plašākas kompetences un lielos starptautiskos uzņēmumus, iegūtie labumi ir jāsadala pēc taisnīguma, ievērojot vietējo iedzīvotāju vajadzības un ceļot viņu dzīves līmeni,” norādīja pāvests. Viņš atgādināja par atbildību, kas šajā ziņā gulstas gan uz valdību, gan pilsoņiem, lai veicinātu iniciatīvas, kas palīdz nodrošināt vienlīdzīgu un ilgtspējīgu attīstību ar konkrētām, praksē izpildāmām programmām un starptautisko sadarbību, kas noris savstarpēja respekta garā, kā arī ar līgumiem, kas ir izdevīgi visām iesaistītajām pusēm.

Lai sasniegtu šādus rezultātus, nepieciešamais nosacījums ir “institūciju stabilitāte”, ko veicina vienprātība dažos būtiskos punktos, lai neciestu neviena no sabiedrību veidojošām sastāvdaļām. Pāvests novēlēja, lai izbeigtos vardarbība dažādu cilšu starpā, kas, diemžēl, prasa daudzus upurus, neļauj dzīvot mierā un ir šķērslis attīstībai. Šajā sakarā Francisks pieminēja jautājumu par Buganviles salas statusu, ko nepieciešams atrisināt, lai atkal neuzliesmotu senā spriedze.

Pāvests norādīja, ka panākot saskanīgumu starp pilsoniskās sabiedrības pamatiem un ar katra tās locekļa gatavību atteikties no kaut kā visu pārējo labā, varēs iedarbināt nepieciešamos spēkus, lai uzlabotu infrastruktūras, apmierinātu iedzīvotāju veselības un izglītības vajadzības, un nodrošinātu cilvēka cienīga darba iespējas. 

“Neraugoties uz to,” turpināja Francisks, “cilvēkam ir nepieciešama arī “liela cerība sirdī”, kas viņam ļauj labi dzīvot, piešķir dzīvei garšu un drosmi uzsākt plašus plānus, pacelt skatienu uz augšu un pretim plašākiem apvāršņiem.” “Ja nav šīs dvēseles elpas, tad materiālo labumu pārpilnības nepietiks, lai iedvestu dzīvību vitālai, mierīgai, strādīgai un priecīgai sabiedrībai. Sausa, izkaltusi sirds liks tai zaudēt orientāciju un aizmirst patieso vērtību skalu. Dzīvei tā atņems sparu un to nobloķēs tiktāl, ka tā pazaudēs cerību nākotnei un vairs neatradīs jēgu dot dzīvību un ticību nākamajām paaudzēm.

Tāpēc pāvests aicināja vērst garu pretim cēlākām realitātēm, pretim vērtībām, kas lielā mērā iedvesmo laicīgo realitāšu attīstību. Par to atgādina arī šīs vizītes logo un moto, kas izteikti vārdā “Lūdzies!” “Varbūt kāds “politiski korekts” novērotājs par šo izvēli brīnīsies,” teica Francisks, “taču viņš kļūdīsies, jo tautai, kas lūdzas, ir nākotne, tā smeļas spēku un cerību no augšas”. Arī “paradīzes putns”, kas attēlots uz šī ceļojuma logo, simbolizē brīvību – to brīvību, ko nekas un neviens nespēj apslāpēt, jo tā ir iekšēja un to sargā Dievs. Viņš ir mīlestība un vēlas, lai Viņa bērni būtu brīvi.

Visiem, kuri sevi atzīst par kristiešiem un kas sastāda šīs tautas lielāko daļu, pāvests novēlēja, lai viņu ticība neaprobežojas tikai ar ritu un priekšrakstu ievērošanu, bet lai tā sastāv no mīlestības uz Jēzu Kristu un no sekošanas Viņam; lai tā izpaužas dzīvē, iedvesmo prātus un rīcību, un kļūst pat gaismas bāku, kas rāda virzienu. Tādējādi, ticība varēs palīdzēt arī sabiedrības izaugsmei kopumā, ļaus izvēlēties labus un efektīvus risinājumus, saskaroties ar izaicinājumiem.

“Godātie kungi un cienījamās dāmas,” teica Pētera pēctecis Papua Jaungvinejas valstiskajām autoritātēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, “esmu nācis, lai iedrošinātu katoļticīgos turpināt savu gājumu un stiprināt viņus ticībā. Esmu nācis, lai priecātos ar viņiem par viņu sasniegumiem un dalītos grūtībās.” Pāvests atzinīgi novērtēja kristiešu kopienu devumu, veicot tuvākmīlestības darbus šajā zemē un aicināja tās sadarboties ar sabiedriskajām institūcijām un visiem labas gribas cilvēkiem, sākot ar brāļiem un māsām no citām kristīgajām konfesijām un citām reliģijām.

Pāvests pieminēja svētīgā iezemieša Pētera To Rota liecību, kurš kopā ar Pontifikālā Ārzemju misiju institūta pārstāvi, svētīgo Džovanni Madzukoni un citiem misionāriem šajā zemē sludināja Evaņģēliju. Svētais tēvs novēlēja, lai pār Papua Jaungvineju vienmēr nomodā ir erceņģelis Miķelis, šīs zemes debesīgais aizbildnis.

Uzrunas noslēgumā pāvests teica: “Ar prieku sāku vizīti jūsu vidū. Pateicos jums par to, ka atvērāt man savas zemes durvis, kas atrodas tik tālu no Romas un tomēr tik tuvu Katoliskās Baznīcas sirdij. Jo Baznīcas sirdī ir Jēzus Kristus mīlestība, kurš uz krusta apskāva visus cilvēkus. Viņa Evaņģēlijs ir priekš visām tautām, tas nav saistīts ne ar vienu pasaulīgo varu, bet ir brīvs darīt auglīgu katru kultūru un pasaulē attīstīt Dieva valstību, taisnības, mīlestības un miera valstību. Lai šī valstība rod pilnīgu pieņemšanu šajā zemē, tā, lai visas Papua Jaungvinejas tautas ar savām daudzajām tradīcijām dzīvo harmonijā un pasaulei sniedz brālīguma zīmi!”