Meklēt

Vizīte Luksemburgā. Tikšanās ar amatpersonām, diplomātiskā korpusa un sabiedrības pārstāvjiem Vizīte Luksemburgā. Tikšanās ar amatpersonām, diplomātiskā korpusa un sabiedrības pārstāvjiem  (VATICAN MEDIA Divisione Foto)

Pāvests Luksemburgas politiķiem: galvenais uzdevums ir kalpot sabiedrībai

Tiekoties ar valsts amatpersonām, diplomātiskā korpusa un sabiedrības pārstāvjiem, pāvests Francisks vispirms pateicās Luksemburgas lielhercogam un premjerministram par sirsnīgajiem apsveikuma vārdiem.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ Luksemburga bieži ir atradusies vēsturisko notikumu krustcelēs. Kopš Otrā pasaules kara beigām Luksemburga ir izcēlusies ar savu apņēmību veidot vienotu Eiropu, kurā katrai valstij, neatkarīgi no tās lieluma, būtu sava loma, atstājot aiz sevis šķelšanās, kontrastus un karus, ko izraisa postošas ideoloģijas.

Uzrunā Svētais tēvs norādīja, ka Luksemburgā atrodas daudzas Eiropas institūcijas, tostarp ES Tiesa, Revīzijas palāta un Investīciju banka. Valsts demokrātiskās struktūras pamatā ir personas cieņa un pamattiesību aizsardzība. Teritorijas lielums vai iedzīvotāju skaits nav noteicošais faktors, lai valstij būtu svarīga loma starptautiskā līmenī. Gluži pretēji, tas ir pacietīgs darbs pie likumu veidošanas, kas, regulējot pilsoņu dzīvi saskaņā ar taisnīguma kritērijiem un ievērojot tiesiskumu, centrā izvirza cilvēku un kopējo labumu, novēršot un apkarojot diskriminācijas un atstumtības draudus, sacīja Vatikāna viesis.

Pāvests atgādināja, ka vārdi, ko teica svētais Jānis Pāvils II, kad 1985. gadā apmeklēja Luksemburgu, nav zaudējuši savu aktualitāti: "Jūsu valsts", viņš teica, "joprojām ir uzticīga savam aicinājumam būt par intensīvas apmaiņas un sadarbības vietu starp valstīm. Es ceru, ka vēlme pēc solidaritātes arvien vairāk apvienos nacionālās kopienas un attieksies uz visām pasaules tautām, jo īpaši visnabadzīgākajām" (Uzruna sagaidīšanas ceremonijā, 1985. gada 15. maijs). Padarot šos vārdus par saviem, es atkārtoti aicinu veidot solidaritātes attiecības starp tautām, lai visi varētu kļūt par dalībniekiem un galvenajiem varoņiem sakārtotā integrālās attīstības projektā, uzsvēra Francisks.

Baznīcas sociālā mācība norāda uz progresa iezīmēm un veidiem, kā to sasniegt. Attīstība, lai tā būtu autentiska un neatņemama, nedrīkst izlaupīt un degradēt mūsu kopīgās mājas, un tā nedrīkst atstāt tautas vai sociālās grupas nomalē. Francisks mudināja pievērst uzmanību tam, lai cilvēkiem tiktu palīdzēts izkļūt no nabadzības apstākļiem. Tas ir galvenais veids, kā samazināt to cilvēku skaitu, kuri ir spiesti emigrēt, bieži vien necilvēcīgos un bīstamos apstākļos. Lai Luksemburga ar savu vēsturi un īpašo ģeogrāfisko stāvokli, kurā tikai nedaudz mazāk par pusi tās iedzīvotāju ir no citām Eiropas un pasaules daļām, ir labs piemērs, kas norāda ceļu, pa kuru jāiet, lai uzņemtu un integrētu migrantus un bēgļus.

Pāvests atzina, ka Eiropas kontinentā atkal parādās naidīguma izpausmes, kas tā vietā, lai meklētu risinājumus, intensificējot diplomātisko darbu, vienaldzīgi vēro situāciju, kas var novest pie atklāta konflikta ar tam sekojošu iznīcināšanu un nāvi. Šķiet, ka cilvēka sirds ne vienmēr zina, kā saglabāt vēstures atmiņu un ka periodiski tā pazūd un atgriežas traģiskajos kara ceļos. Lai dziedinātu šo bīstamo sklerozi, kas padara tautas nopietni slimas, ir nepieciešams pacelt savu skatienu uz augšu, lai tautu un to vadītāju ikdienas dzīvi atdzīvinātu augstas un dziļas garīgās vērtības, kas novērstu bezatbildīgu atgriešanos pie to pašu pagātnes kļūdu pieļaušanas.

Kā apustuļa Pētera pēctecis Baznīcas vārdā, es esmu sūtīts šeit, lai liecinātu, ka šis dzīvības spēks, vienmēr jaunais personīgās un sociālās atjaunošanās spēks ir Evaņģēlijs. Jēzus Kristus Evaņģēlijs pārveido cilvēka dvēseli, padarot to spējīgu darīt labu pat vissarežģītākajās situācijās, dzēst naidu un samierināt konfliktā iesaistītās puses. Lai ikviens cilvēks pilnīgā brīvībā zina Jēzus Evaņģēliju, kurš savā Personā ir samierinājis Dievu un cilvēku un kurš, zinot, kas ir cilvēka sirdī, var dziedināt brūces.

Luksemburga var parādīt priekšrocības, ko sniedz miers pār kara šausmām, migrantu integrācija pār viņu segregāciju, ieguvumi no sadarbības starp valstīm, saskaroties ar nežēlīgajām sekām, ko rada pozīciju nostiprināšana un savtīga un tuvredzīga vai pat vardarbīga savu interešu īstenošana.

"Pour servir", "kalpot": ar šo devīzi es esmu nācis jūsu vidū. Tas tieši un izcili attiecas uz Baznīcas misiju, kuru Kristus padarīja par kalpu, sūtīja pasaulē, kā Tēvs viņu bija sūtījis. Ļaujiet man atgādināt, ka tas, kalpojot, katram no jums ir arī augstākais tituls, galvenais uzdevums, stils, kas jāpieņem katru dienu. Lai labais Kungs palīdz jums to darīt vienmēr ar priecīgu un dāsnu sirdi!

Lai Vissvētākā Jaunava Marija - Mutter Jesu, Consolatrix afflictorum, Patrona Civitatis et Patriae Luxemburgensis uzrauga Luksemburgu un pasauli un iegūst mieru un visu labo no Jēzus, viņas Dēla.

Lai Dievs svētī Luksemburgu!

Pāvesta vizīte Luksemburgā
26 septembris 2024, 12:45