Meklēt

2024.09.13 Preses konferences laikā 2024.09.13 Preses konferences laikā  (VATICAN MEDIA Divisione Foto)

Noslēdzoties ārzemju ceļojumam, pāvests atbild uz žurnālistu jautājumiem

Atgriežoties no ilgā un nogurdinošā ceļojuma pa Āzijas un Okeānijas valstīm, kurā bija ietverta Indonēzija, Papua Jaungvineja, Austrumtimora un Singapūra, pāvests lidmašīnā sarunājās ar žurnālistiem.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Franciskam tika uzdota virkne jautājumu, to skaitā vairāki “neērtie” jautājumi, kuri ne vienreiz vien izskan šādos gadījumos. Tāpat, no žurnālistiem viņš uzzināja dažus faktus, kas viņa uzmanībai bija paslīdējuši garām. Daloties iespaidos par Singapūru, pāvests ar lielu sajūsmu atsaucās par šo zemi, par tās augsto attīstības līmeni, taču žurnālisti vērsa viņa uzmanību uz to, ka šeit ir zems dzimstības līmenis un joprojām pastāv nāvessods. Francisks atzina, ka šie fakti netika pieminēti viņa vizītes laikā.

Tā kā lielākā daļa Singapūras iedzīvotāju ir ķīnieši, pāvestam tika uzdots jautājums par to, ko viņš domā par Ķīnas Tautas Republikas centieniem, kas vērsti uz to, lai izbeigtos karadarbība tādos karstajos punktos, kā Gaza. Bez tam, žurnāliste jautāja arī, kā attīstās dialogs starp Svēto Krēslu un Ķīnu? Francisks pauda apmierinātību ar šī dialoga rezultātiem un jau kārtējo reizi atzīmēja, ka viņš ļoti gribētu apmeklēt Ķīnu:

“Ķīnu es apbrīnoju un cienu. Tā ir zeme ar gadu tūkstošiem senu kultūru, kas ir spējīga uz dialogu un sapratni, kā to ir apliecinājušas dažādas tur pastāvējušās valdošās sistēmas. Domāju, ka Ķīna ir apsolījums un cerība Baznīcai. Sadarbība (lai panāktu mieru), šādos konfliktos, bez šaubām, ir iespējama. Šobrīd šajā virzienā iet kardināls Dzupi un viņš uztur kontaktus arī ar Ķīnu.”

Cits žurnālists izcēla cilvēka dzīvības aizstāvību Austrumtimorā, kur ir ļoti augsti dzimstības rādītāji. Francisks šeit runāja par to, cik daudz prieka var sagādāt daudzie bērni. Savukārt, Singapūrā viņš aicināja aizstāvēt no citām zemēm ieceļojušos strādniekus. Atsaucoties uz gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs, žurnālists jautāja: “Kādu padomu varat sniegt katoļticīgam vēlētājam, kuram ir jāizvēlas starp kandidāti, kura atbalsta grūtniecības pārtraukšanu un kandidātu, kurš vēlētos deportēt 11 miljonus migrantu?”

“Viņi abi ir pret dzīvību,” teica pāvests – gan tas, kurš grib padzīt migrantus, gan tā, kura piekrīt bērnu nogalināšanai... Izlemt nav iespējams, un es, nebūdams ASV pilsonis, nevaru neko teikt, taču ir jābūt skaidram, ka padzīt migrantus, nedodot iespēju migrantiem strādāt, neizrādīt viņiem viesmīlību, ir grēks.” Pāvests piebilda:

“Kas attiecas uz abortu, zinātne apgalvo, ka jau tajā pašā mēnesī, kurā bērns ir ieņemts, veidojas visi cilvēciskās būtnes orgāni. Izdarīt abortu, nozīmē iznīcināt cilvēcisko radību. Vai mums šis vārds patīk, vai nepatīk, runa ir par slepkavību. Tas, ka Baznīca nepieļauj abortu, nenozīmē tās aizvērtību. Baznīca nepieļauj abortu tāpēc, ka tas nogalina. Tā ir iepriekš izplānota slepkavība. Tajā ir jābūt skaidrībai. Padzīt migrantus, neļaut viņiem attīstīties, neļaut dzīvot – tas ir ļauni, tā ir ļauna rīcība. Izdzīt bērnu no mātes miesām – tā ir slepkavība, tāpēc, ka bērnā ir dzīvība. Par to ir jārunā skaidri un šeit nevar būt nekādu “bet”.”

Vai ir apstākļi, kuros katolim būtu morāli pieļaujams balsot par kandidātu, kurš atbalsta dzīvības pārtraukšanu? Pāvests atbildēja:

“Saskaņā ar politisko morāli, nebalsot, tas ir slikti. Ir jābalso. Ir jāizvēlas mazākais ļaunums. Kurš tad ir mazākais ļaunums – tā kundze, vai tas kungs? Nezinu, lai katrs labi padomā un rīkojas pēc sirdsapziņas”.

14 septembris 2024, 16:38