Pāvests: Dievs dara mūs par savas žēlastības instrumentiem
Silvija Krivteža - Vatikāns
Francisks tikās ar Papua-Jaungvinejas un Zālamana salu bīskapiem, priesteriem, diakoniem, konsekrētajām personām, semināristiem un katehētiem. Visas Papua-Jaungvinejas un Okeānijas reģiona Baznīcas vārdā Svēto tēvu sirsnīgi sveica vietējās Bīskapu konferences priekšsēdētājs Otto Separi.
Uzrunā pāvests pauda prieku par iespēju apmeklēt Portmorsbijas diecēzes svētnīcu, kas veltīta Jaunavai Marijai, kristiešu aizbildnei, kuru godina vietējie ticīgie. Viņš atgādināja, ka 1844. gadā Vissvētākā Jaunava Marija iedvesmoja svēto Jāni Bosko uzcelt baznīcu viņas godam, apsolot, ka, ja viņam pietiks drosmes to uzcelt, viņš saņems lielas žēlastības. Tā arī notika: baznīca tika uzcelta Itālijas pilsētā Turīnā, un tā kļuva par lielisku Evaņģēlija izplatīšanas, jauniešu garīgās formācijas un labdarības centru, atskaites punktu daudziem cilvēkiem.
Pāvests uzsvēra, ka Jaunavas Marijas Kristiešu palīdzības svētnīca Portmorisbijā, ko iedvesmojis svētā Jāņa Bosko stāsts, var kalpot par simbolu visiem, īpaši saistībā ar trim galvenajiem kristīgā un misionārā ceļa aspektiem: drosmi centienos, prieku esībā un cerību augšanā.
Romas bīskaps norādīja, ka svētvieta tapa iespējama, pateicoties daudzu drosmīgu misionāru centieniem, kuri ieradās Papua-Jaungvinejā 19. gadsimta vidū. Neskatoties uz daudzām grūtībām un neveiksmēm, viņi nepadevās. Ar apustulisku dedzību, Kristus Gara un mīlestības iedvesmoti, viņi turpināja sludināt Evaņģēliju un kalpot saviem brāļiem un māsām, daudzas reizes sākot no jauna un upurējot sevi Dieva dēļ. Kristieši savos centienos nav vieni; Kungs darbojas viņos un caur viņiem, padarot viņus par savas žēlastības instrumentiem.
Runājot par otro kristīgā un misionārā ceļa aspektu, pāvests sacīja: "Esības skaistumu simbolizē dārgakmeņi, kas rotā šīs baznīcas altāri. Tie atgādina, ka visdārgākais dārgums Debesu Tēva acīs esam mēs. Šodien esam sapulcējušies ap Kristu Jaunavas Marijas aizgādībā, garīgi vienoti ar visiem brāļiem un māsām, kurus Kungs mums ir uzticējis un kuri, lai gan nevar būt šeit, ir iedegušies vēlmē, lai visa pasaule pazītu Evaņģēliju un dalītos tā spēkā un gaismā."
Pāvests uzsvēra, ka kristiešu uzdevums ir dalīties priekā par baznīcas kopienu, kas ir viesmīlīgs dzīvu akmeņu nams, ko vieno Kunga mīlestība. Kalpojot cits citam, mēs parādām, cik skaisti ir sekot Jēzum un sludināt Viņa Evaņģēliju. Svētais tēvs norādīja uz nepieciešamību doties uz "perifērijām", lai sniegtu palīdzību nabadzīgajiem un tiem, kas ir atstumti, morāli un fiziski ievainoti aizspriedumu un māņticības dēļ.
Runājot par trešo kristīgā ceļa aspektu, pāvests minēja ticības patriarhu Ābrahāma, Īzaka un Mozus piemēru, kuri par savu ticību saņēma daudzskaitlīgu pēcnācēju dāvanu. Šie ticības liecinieki "mūs mudina būt pārliecinātiem par sava apustulāta auglīgumu, turpināt sēt mazas labestības sēklas pasaulē". Svētais Pāvils mums atgādina: "Tas, ko mēs sējam, dīgst nevis ar mūsu pašu darbu, bet gan ar Kunga darbu. To pašu māca arī Māte Baznīca, uzsverot, ka - arī ar mūsu pūlēm - Dievs pats sagatavo savas Valstības atnākšanu uz zemes".
"Dārgie brāļi un māsas, pateiksimies Kungam par to, ka Papua-Jaungvinejā un Zālamana salās tiek sludināta Labā vēsts. Turpiniet būt drosmes, skaistuma un cerības liecinieki! Es pateicos jums par jūsu darbu, no visas sirds jūs svētīju un lūdzu neaizmirst lūgties par mani," uzrunas noslēgumā sacīja pāvests Francisks.
