Luksemburga: Francisks aicina ticīgos izplatīt Evaņģēlija prieku
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Mūsu tikšanās iekrīt svarīgas Mariāniskās jubilejas laikā, jo Baznīca Luksemburgā atzīmē 400. gadadienu kopš Marija šeit tiek godināta kā Noskumušo Iepriecinātāja un ir šīs valsts aizbildne – iesākot savu uzrunu, atgādināja pāvests. Šis tituls labi saskan ar viņa vizītes tematu “Lai kalpotu”. Iepriecināšana un kalpošana ir divi fundamentāli mīlestības aspekti – viņš uzsvēra. Runa ir par mīlestību, ko Jēzus mums dāvāja, uzticēja kā misiju un uz ko Viņš norādīja kā vienīgo ceļu uz pilnīgu prieku. Tāpēc, pēc brīža atklājot Dievmātei veltīto gadu, - sacīja Svētais tēvs – mēs lūgsim viņu palīdzēt mums būt misionāriem, kuri ir gatavi izplatīt Evaņģēlija prieku, pielīdzināt savas sirdis viņas sirdij, lai kalpotu saviem brāļiem. Uzrunas turpinājumā Romas bīskaps pārdomāja trīs vārdus: kalpošana, misija un prieks.
Pirmkārt, apkalpošana. Baznīca Luksemburgā vēlas būt Jēzus Kristus Baznīca. Jēzus atnāca, nevis lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu. Šajā sakarā pāvests pieminēja svēto Francisku, kurš apskāva lepras slimnieku un aprūpēja viņa brūces. Saistībā ar kalpošanu Vatikāna viesis izcēla kādu aspektu, kas šodien ir ļoti aktuāls, proti, uzņemšanu. Luksemburgā šajā ziņā ir gadsimtiem sena tradīcija, kas joprojām ir dzīva. Evaņģēlija gars ir viesmīlības gars; tas nepieļauj nekādu izslēgšanu – uzsvēra pāvests, aicinot šīs valsts iedzīvotājus turpināt veidot savu valsti par draudzīgām mājām tiem, kas klauvē pie durvīm un meklē palīdzību un viesmīlību.
Būt viesmīlīgam ir labdarības prasība, bet vispirms tas ir taisnīguma jautājums, kā to norādīja svētais Jānis Pāvils II, atgādinot par Eiropas kultūras kristīgajām saknēm. Viņš savā laikā mudināja Luksemburgas jauniešus bruģēt ceļu ne tikai materiālo labumu Eiropai, bet tādai Eiropai, kurā ir svarīgas vērtības, cilvēki un sirdis, Eiropai, kurā Evaņģēlijs tiek izplatīts gan ar vārdiem, gan ar mīlestības pilno rīcību. “Arī es vēlos uzsvērt,” sacīja Francisks, “ka mums ir vajadzīga Eiropa un pasaule, kurā Evaņģēlijs tiktu izplatīts ar sludinātajiem vārdiem un mīlestības pilno rīcību.”
Otrā tēma – misija. Sabiedrība arī Luksemburgā ir sekularizēta sabiedrība. Baznīcai šādā sabiedrībā tomēr ir jāattīstās, jāpilnveidojas un jāaug. Tā nedrīkst ierauties sevī, noslēgties skumjās, rezignācijā vai aizvainojumā. Gluži pretēji, Baznīcai ir jāpieņem izaicinājums, vienlaikus paliekot uzticīgai mūžīgajām vērtībām. Tai vajadzētu no jauna atklāt un novērtēt evaņģelizācijas ceļus, pārejot no vienkāršas pastorālās aprūpes uz misionāru sludināšanu. Lai to paveiktu, tai jābūt gatavai attīstīties. Tas var notikt, daloties atbildībā un kalpošanā, kopīgi ejot kā kopiena, kas sludina, un izvirzot priekšgalā sinodalitāti.
Tikšanās Dievmātes katedrālē laikā Luksemburgas jaunieši uzstājās ar mūziklu Laudato si’. Pāvests pateicās viņiem par skaisto izrādi un atgādināja arī par visu cilvēku atbildību par savām “kopīgajām mājām” un to, ka ikvienam par tām ir jārūpējas. Ja mēs kopīgi izdzīvosim šo misiju, tad tā kļūs par brīnišķīgu veidu, kā atklāt visiem Evaņģēlija skaistumu – viņš sacīja. Mums arī jāatceras, ka tas, kas mūs mudina būt misionāriem, ir nevis ticīgo skaita palielināšana, ne arī prozelītisms, bet vēlme atklāt cilvēkiem to prieku, ko sniedz tikšanās ar Kristu.
Tādējādi, kad mēs pārvaram grūtības, mūsos darbojas dzīvs Svētā Gara spēks. Mīlestība mudina mūs sludināt Evaņģēliju un atvērt savu sirdi citiem. Pieņemot ar to saistītos izaicinājumus, mēs augam kā kopiena un palīdzam cits citam pārvarēt bailes uzsākt jaunus ceļus un ar pateicību pieņemt viens otra ieguldījumu. Tas ir skaists, veselīgs, priecīgs dinamisms, ko mums būtu labi izkopt sevī un sev visapkārt – teica Romas bīskaps.
Trešais vārds: prieks. Mūsu ticība ir prieka pilna ticība, tā ir “deja”, jo tā mums atklāj, ka esam Dieva bērni. Dievs ir mūsu draugs, kurš vēlas, lai mēs būtu laimīgi un vienoti, kurš visvairāk priecājas par mūsu pestīšanu. Dārgās māsas, dārgie brāļi, misija, ko Kungs mums uzticēja, ir skaista – uzrunas noslēgumā atgādināja pāvests. Viņš mudināja Luksemburgas ticīgos, sekojot Marijas paraugam un ar viņas palīdzību, iepriecināt citus un kalpot.
