Pāvests: nekad neielaisties sarunā ar velnu

Jānis Evertovskis, Silvija Krivteža - Vatikāns

Vispārējā audiencē, kas notika Svētā Pētera bazilikas sakrālajā laukumā, piedalījās vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Par to liecināja karodziņu krāsas un dažādu kultūru simboli. Pāvests komentēja Mateja evaņģēlija ceturto nodaļu, kurā ietverts stāsts par Jēzus kārdināšanu tuksnesī.

Dārgie brāļi un māsas, labdien!

Tūlīt pēc kristības Jordānā Jēzu "Gars aizveda tuksnesī, lai velns Viņu kārdinātu" (Mt 4,1) – tā saka Mateja evaņģēlijs. Šī iniciatīva ir nevis sātana, bet gan Dieva. Dodoties tuksnesī, Jēzus paklausa Svētā Gara iedvesmai, Viņš neiekrīt ienaidnieka slazdā. Nē! Kad bija izturējis pārbaudījumu, Viņš - kā rakstīts - atgriezās Galilejā "ar Svētā Gara spēku" (Lk 4, 14).

Jēzus tuksnesī atbrīvojās no sātana un tagad var atbrīvot no sātana. Viņš atbrīvojās, tagad mūs atbrīvo no sātana, - skaidroja Francisks. Jēzus saka saviem pretiniekiem: "Ja es izdzenu dēmonus ar Dieva Garu, tad pie jums ir atnākusi Dieva valstība" (Mt 12, 27). Jēzus izdzen velnus ar Dieva vārda spēku.

Šodien mēs esam liecinieki savādam fenomenam saistībā ar velnu. Noteiktā kultūras līmenī tiek uzskatīts, ka viņš vienkārši neeksistē. Viņš varētu būt kolektīvās zemapziņas vai atsvešinātības simbols, īsi sakot, metafora. Bet "lielākais velna triks ir likt cilvēkiem noticēt, ka viņa nav", rakstīja Šarls Bodlērs. Velns liek noticēt, ka viņa nav, un tādā veidā valda pār visiem. Viņš ir ļoti viltīgs. Tomēr mūsu tehnoloģiskā un sekularizētā pasaule ir pārpildīta ar gaišreģiem, okultismu, spiritismu, astrologiem, burvestību un amuletu pārdevējiem un diemžēl arī ar īstām sātaniskām sektām. Izdzīts pa durvīm, velns atkal ienāk, varētu teikt, pa logu. Izdzīts ar ticību, viņš atkal ienāk ar māņticību. Ja tu esi māņticīgs, tad neapzināti sāc dialogu ar velnu, teica pāvests.

Spēcīgākais pierādījums sātana eksistencei nav grēcinieki vai apsēstie, bet gan svētie! Tā ir taisnība, ka velns ir klātesošs un aktīvs dažās ekstrēmās un "necilvēcīgās" ļaunuma un nelietību izpausmēs, ko mēs redzam sev visapkārt. Tomēr atsevišķos gadījumos ir praktiski neiespējami nonākt pie pārliecības, ka tas patiešām ir viņš, jo mēs nevaram precīzi zināt, kur beidzas viņa darbība un sākas mūsu pašu ļaunums. Tādēļ Baznīca ir ļoti piesardzīga un stingra eksorcismu praktizēšanā, atšķirībā no tā, ko diemžēl redzam dažās filmās!

Tieši svēto dzīvēs velns ir spiests iznākt atklātībā un nostāties "pret gaismu". Daži vairāk, daži mazāk, taču visi svētie un lielie ticīgie liecina par savu cīņu ar šo tumšo realitāti, un nevar godīgi uzskatīt, ka viņi visi bija maldināti vai tikai sava laika aizspriedumu upuri.

Cīņa pret ļauno garu tiek izcīnīta tāpat, kā Jēzus to uzvarēja tuksnesī: ar Dieva vārdu. Jūs redzat, ka Jēzus nerunā ar velnu, un nekad to nav darījis. Viņš vai nu to izdzen ārā, vai nosoda, bet nekad neveido dialogu. Un tuksnesī Jēzus atbild nevis ar savu vārdu, bet ar Dieva vārdu. Brāļi, māsas, nekad nesāciet dialogu ar velnu, un, kad tas sāk kārdināt "būtu jauki tas vai būtu jauki kaut kas cits", apstājieties! Paceliet savu sirdi uz Kungu, lūdzieties uz Dievmāti un dzeniet ļauno garu prom, kā Jēzus mūs mācīja to darīt. Svētais Pēteris ierosina arī citu līdzekli, kas Jēzum nebija vajadzīgs, bet mums ir ļoti vajadzīgs, - modrību: "Esiet skaidrā prātā un nomodā, jo jūsu pretinieks, velns, staigā apkārt kā rūcošs lauva, meklēdams, ko aprīt" (1 Pēt 5, 8). Un svētais Pāvils brīdina: "Nedodiet vietu ļaunajam garam" (Ef 4, 27).

Pēc tam, kad Jēzus pie krusta uz visiem laikiem sakāva "šīs pasaules valdnieka" varu (Jņ 12,31), velns - kā teica kāds Baznīcas tēvs - "ir piesiets kā suns pie ķēdes; viņš nevar nevienu sakost, izņemot to, kurš, izaicinot briesmas, viņam tuvojas... Viņš var kliegt, var mudināt, bet nevar iekost, izņemot to, kas to vēlas".

Modernās tehnoloģijas līdzās daudziem pozitīviem resursiem, kas ir novērtējami, piedāvā arī neskaitāmus līdzekļus, kas "dod iespēju velnam", un daudzi tam ļaujas. Padomājiet par interneta pornogrāfiju, aiz kuras ir plaukstošs tirgus, un to mēs labi zinām. Tas ir velns, kas tur strādā. Tā ir plaši izplatīta parādība, no kuras kristiešiem tomēr ir jāuzmanās un ko stingri jānoraida.

Apziņa par velna darbību pasaulē nedrīkst mūs atbaidīt. Pēdējai domai arī šajā gadījumā ir jābūt saistītai ar paļāvību un drošību. "Es esmu kopā ar Kristu, bet tu ej projām!" Kristus ir uzvarējis velnu un devis mums Svēto Garu, lai Viņa uzvara kļūtu par mūsu pašu uzvaru. Pati ienaidnieka darbība var pavērsties mums par labu, ja ar Dieva palīdzību mēs tai liksim kalpot mūsu šķīstīšanai. Tāpēc lūgsim Svēto Garu ar himnas Veni Creator vārdiem: "Pret ļaunu cīņā stiprini un savu mieru dāvini. Mūs vadi, lai Tev sekojam un debess laimi mantojam."

Esiet uzmanīgi, jo velns ir ļoti viltīgs. Mums, kristiešiem, pateicoties Dieva žēlastībai, ir jābūt viltīgākiem par viņu, sacīja Svētais tēvs.

Audiences noslēgumā pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas, kā arī jauniešus, slimniekus, seniorus un jaunlaulāto pārus. "Esiet vienmēr uzticīgi Evaņģēlijam un īstenojiet to savā ikdienas dzīvē, katru dienu paļaujoties uz Kunga žēlastību!" – aicināja Francisks.

"Sirsnīgi sveicu poļu svētceļniekus. Saskaroties ar kara traģēdiju Ukrainā un plūdiem, kas ir izpostījuši jūsu dzimteni, neļaujiet, lai jūs pārņem egoisms un vienaldzība, bet - ar Dieva palīdzību - solidarizējieties ar cietušajiem un trūkumā nonākušajiem, kuri bieži vien neredz cerību. Es dodu jums savu svētību!"