Pāvests: patiesais lielums izpaužas rūpēs par mazajiem
Silvija Krivteža - Vatikāns
Komentējot Marka evaņģēlija fragmentu (Mk 9, 30-37), kurā Jēzus paziņo, ka «Cilvēka Dēls, tiks nodots ļaužu rokās, un tie Viņu nonāvēs, bet nonāvēts Viņš pēc trim dienām augšāmcelsies» (31), pāvests Francisks uzsvēra, ka mācekļu prātā un arī uz lūpām bija kas cits. Kad Jēzus viņiem jautā, par ko viņi ceļā runāja, tie neatbildēja.
Pāvests aicināja pievērst uzmanību klusumam: mācekļi klusē, jo viņi ceļā strīdējās par to, kurš no viņiem ir lielāks (34). Viņi klusē kauna dēļ. Kāds kontrasts ar Kunga vārdiem! Kamēr Jēzus viņiem uzticēja savas dzīves noslēpumu, viņi runāja par laicīgo varu. Un kauns aizver viņu muti, tāpat kā lepnums bija aizvēris viņu sirdis. Taču Jēzus atklāti atbild uz mācekļu čukstus izteiktajiem vārdiem: «Ja kāds grib būt pirmais, tas lai ir starp visiem pēdējais un visu kalps!» (35). Vai tu gribi būt liels? Tad kļūsti mazs un kalpo visiem.
Jēzus mums māca, ka patiesā vara nav valdīšana pār spēcīgākajiem, bet gan rūpes par vājākajiem. Patiesā vara ir rūpes par vājākajiem, kas dara jūs lielus! Tad Jēzus, paņēmis bērnu, novietoja to mācekļu vidū un, to apskāvis, sacīja tiem: «Kas vienu no šiem bērniem uzņem manā vārdā, tas mani uzņem» (37). Bērnam nav varas, bet viņš ir atkarīgs no citiem, viņam vajadzīga palīdzība, lai dzīvotu.
Mēs visi esam dzīvi, pateicoties rūpēm un mīlestībai, ko esam saņēmuši, taču varaskāre var likt mums aizmirst šo patiesību. Vēlme dominēt, nevis kalpot neizbēgami noved pie ciešanām, un tieši «mazie, vājie, nabagie» ir tie, kas tās izjūt pirmie.
Brāļi un māsas, cik daudz cilvēku cieš un mirst cīņas par varu dēļ! Tās ir dzīvības, kuras pasaule noliedz, tāpat kā tā noliedza Jēzu. Kad Viņš tika nodots ļaužu rokās, Viņš neatrada apskāvienu, bet gan krustu. Tomēr Evaņģēlijs paliek dzīvs un pilns cerības: Tas, kas tika noraidīts, ir augšāmcēlies, Viņš ir Kungs!
Tagad, šajā skaistajā svētdienā, mēs varam sev jautāt: vai es spēju atpazīt Jēzus seju mazajos? Vai es rūpējos par savu tuvāko, dāsni kalpojot viņam? Vai es pateicos tiem, kas rūpējas par mani? Lūgsim kopā Vissvētāko Jaunavu Mariju, lai mēs būtu viņai līdzīgi, brīvi no iedomības un gatavi kalpošanā, - aicināja Svētais tēvs.
Dārgie brāļi un māsas!
Ar skumjām saņēmu ziņu, ka nogalināts Huans Antonio Lopess, Dieva Vārda delegāts, Truhiljo diecēzes pastorālā darba koordinators un Hondurasas integrālās ekoloģijas centra dibinātājs. Es pievienojos vietējās Baznīcas sērām un aicinājumam izbeigt jebkāda veida vardarbību. Es esmu tuvu visiem tiem, kuri redz, kā tiek grautas viņu pamattiesības, un tiem, kuri ar savu darbu veicina kopējo labumu, atsaucoties uz nabadzīgo un Zemes saucieniem.
Francisks apsveica Romas ticīgos un svētceļniekus no Itālijas un citām valstīm. Īpaši sirsnīgus vārdus viņš veltīja Romā dzīvojošajiem ekvadoriešu ticīgajiem, kuri svin Cisnes Dievmātes svētkus! Pāvests apsveica arī Toledo katedrāles kori, ģimeņu grupu no Slovākijas un ticīgos no Meksikas.
Romas bīskaps sveica gājiena dalībniekus, lai pievērstu sabiedrības uzmanību ieslodzīto apstākļiem. Mums ir jāstrādā, lai visi ieslodzītie atrastos cilvēka cienīgos apstākļos. Katrs var kļūdīties.
Brāļi un māsas, turpināsim lūgties par mieru. Diemžēl spriedze kara frontēs joprojām ir liela. Centieties sadzirdēt to tautu balsi, kas lūdz mieru. Neaizmirsīsim nomocīto Ukrainu, Palestīnu, Izraēlu, Mjanmu, tik daudzas valstis, kurās notiek karš. Lūgsim par mieru.
Tikšanās noslēgumā pāvests novēlēja visiem jauku svētdienu un aicināja lūgties par viņu.
