Pāvests: Singapūras vēsture ir izaugsmes un izturības vēsture

Inese Šteinerte - Vatikāns

Uzrunā valsts vadītājiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, Svētais tēvs atzīmēja, ka tie, kas šeit ierodas pirmoreiz, jūtas pārsteigti par modernu debesskrāpju mežu, kas, šķiet, ir izaudzis no jūras. Debesskrāpji liecina par cilvēka ģenialitāti, Singapūras sabiedrības dinamismu un uzņēmējgaru, kas šeit ir raduši auglīgu augsni, kurā izpausties.

Singapūras vēsture ir izaugsmes un izturības vēsture. No pazemīgiem pirmsākumiem, šī nācija ir sasniegusi augstu attīstības līmeni, parādot, ka tas ir bijis racionālu lēmumu auglis, nemitīgu centienu rezultāts, līdz pilnībā ir īstenoti projekti un iniciatīvas, kas atbilst šīs vietas specifiskajām īpašībām. Tieši šajās dienās aprit 100 gadi, kopš dzimis pirmais Singapūras premjerministrs Lī Kuanjū, kurš šajā amatā kalpoja no 1959. līdz 1990. gadam un valstij piešķīra straujas attīstības un pārveidošanās impulsu.

Pāvests atzīmēja, ka Singapūra ir attīstījusies ne tikai ekonomiski vien, tā ir pacentusies izveidot sabiedrību, kur liela ievērība tiek veltīta sociālajam taisnīgumam un kopējam labumam. Šajā ziņā Francisks pieminēja iedzīvotājiem izdevīgu mājokļu politiku, augstas kvalitātes izgltību un efektīvu veselības aprūpes sistēmu, vājāko sabiedrības locekļu, to skaitā, veco ļaužu un no citām valstīm ieceļojušo strādnieku atbalsta iniciatīvas. Pāvests aicināja nepieļaut, ka digitālās ēras izsmalcinātās tehnoloģijas un mākslīgā intelekta straujie attīstības tempi liek aizmirst par īstu un konkrētu cilvēcisko attiecību kopšanu.

Singapūra ir etnisko grupu, kultūru un reliģiju mozaīka, kuras dzīvo harmonijā. Pāvests atzīmēja, ka savstarpēja cieņa, sadarbība, dialogs, brīvība paust savu ticību un likumpaklausība, ir Singapūras panākumu un stabilitātes atslēga, rekvizīti, kas nepieciešami līdzsvarotai un ilgtspējīgai attīstībai.

Pievēršoties Katoliskās Baznīcas devumam, Svētais tēvs atgādināja, ka jau sākot ar savu klātbūtni, tā ir nesusi savu īpašo pienesumu šīs nācijas gājumā, jo īpaši izglītības un veselības aprūpes jomās. Sekojot Jēzus Kristus Evaņģēlijam, katoļu kopiena atrodas pirmajā līnijā tuvākmīlestības darbu ziņā. Katoliskā Baznīca šajā zemē ir nemitīgi veicinājusi dialogu starp reliģijām un sadarbību starp dažādām ticīgo kopienām.

Pētera pēcteča vizīte nelielajā pilsētvalstī notiek, apritot 43 gadiem, kopš nodibinātās diplomātiskās attiecības starp Svēto Krēslu un Singapūru. Francisks apliecināja, ka vizītes mērķis ir stiprināt ticībā katoļus un aicināt tos priecīgi turpināt sadarbību ar visiem labas gribas vīriešiem un sievietēm, lai celtu veselīgu un saliedētu sabiedrību, vairotu kopējo labumu un sniegtu kristālskaidru ticības liecību.

Singapūrai ir īpaša loma arī starptautiskajā kārtībā, ko apdraud konflikti un asiņaini kari. Pāvests izteica prieku, ka šai zemei ir ievērojami nopelni multilaterālisma un kārtības, kas balstīta uz visiem pieņemamiem likumiem, veicināšanā. Francisks iedrošināja singapūriešus darboties visas cilvēces vienotības un brālīguma, visu tautu un nāciju labā ar sapratni, kas neizslēdz un nekalpo vienīgi nacionālajām interesēm.

Svētais tēvs izcēla arī ģimeni kā pirmo vietu, kurā katrs iemācās veidot attiecības ar citiem, būt mīlētiem un mīlēt. Pašreizējos apstākļos, pamati, uz kuriem balstās ģimenes, tiek pakļauti diskusijām un pastāv to novājināšanas risks. Pāvests aicināja nodrošināt ģimenēm apstākļus, lai tas varētu tālāk nodot vērtības, kas piešķir jēgu un formu dzīvei un mācītu jauniešus veidot stabilas un veselīgas attiecības.

Uzrunas noslēgumā viesis pievērsās vides krīzei. Viņš norādīja, ka nedrīkst mazvērtēt ietemi, ko vides aizsardzības ziņā var dot tik neliela valsts kā Singapūra. Tās vienreizējā pozīcija pasaulē dod pieeju kapitālam, tehnoloģijām un talantiem – resursiem, kas var veicināt inovācijas, lai parūpētos par visas cilvēces kopējo namu. Pāvests izcēla Singapūras centienus pēc ilgtspējīgas attīstības un radītā aizsardzības kā piemēru, kuram sekot. Viņš norādīja, ka šī zeme ir brīnišķīga lieciniece tam, ko cilvēce var sasniegt, harmoniski, ar atbildības sajūtu strādājot kopā inkluzivitātes un brālīguma garā.