Pāvests par Libānas bombardēšanu: nesamērīga aizsardzība ir amorāla

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Atbildot uz laikraksta “Luxemburger Wort” (Luksemburgas vārds) žurnālista Mihaēla Mertena jautājumu par vizītes iespaidiem, pāvests raksturoja Luksemburgas sabiedrību, kā labi līdzsvarotu sabiedrību ar sabalansētiem likumiem un augstu kultūru. Luksemburga viņu pārsteidza ar līdzsvaru, viesmīlību. “Es domāju, ka, varbūt vēstījums, ko Luksemburga var dot Eiropai, ir tieši šāds”, piebilda Romas bīskaps.

Beļģijas valsts televīzijas RTBF kanāla, kas raida franču valodā, žurnāliste Valerī Dipona jautāja, vai karaļa Boduēna beatifikācijas process ir saistīts ar viņa nostājām un kā var saskaņot tiesības uz dzīvību un dzīvības aizsardzību ar sievietes tiesībām dzīvot bez ciešanām.

Francisks atbildēja, ka tās visas ir dzīvības. “Karalis bija drosmīgs cilvēks,” viņš sacīja, “jo, saskaroties ar nāves likumu, to neparakstīja un atkāpās no amata. Tam vajadzīga drosme, vai ne? Lai to izdarītu, politiķim (…) ir vajadzīga drosme. Šī ir īpaša situācija, un viņš ar to arī atstāja vēstījumu... un viņš to darīja arī tāpēc, ka bija svēts.” Pāvests atkārtoja, ka šis cilvēks ir svētais, un beatifikācijas process turpināsies.

Runājot par sievietēm, Svētais tēvs atgādināja, ka viņām ir tiesības uz dzīvību: uz savu dzīvību, uz savu bērnu dzīvību. “Neaizmirsīsim pateikt: aborts ir slepkavība”, uzvēra pāvests. “Ar to tiek nogalināts cilvēks. Un ārsti, kas to dara, ir - ļaujiet man teikt - slepkavas. Viņi ir slepkavas. To nevar apstrīdēt. Tiek nogalināta cilvēka dzīvība. Sievietēm ir tiesības aizsargāt dzīvību. Kontracepcijas metodes ir cita lieta. Nejauksim to. Tagad es runāju tikai par abortiem. Un par to nevar diskutēt. Atvainojiet, bet tā ir patiesība!”

Flāmu valodā runājošais televīzijas žurnālists Andrea Vrēde norādīja, ka seksuālo noziegumu upuri tikšanās ar pāvestu laikā izvirzīja viņam vairākas prasības. “Kā jūs plānojat rīkoties ar šīm prasībām?” – jautāja žurnālists.

Francisks vispirms paskaidroja, ka Vatikānā ir speciāla struktūra, kas nodarbojas ar ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem. Ir komisija, un to izveidoja kardināls O'Mallijs. Tas darbojas! Visas lietas tiek saņemtas un apspriestas Vatikānā, un pāvests pats tiekas ar seksuālās varmācības upuriem. Otrkārt, viņš pats ir uzklausījis ļaunprātīgi izmantotos. “Es uzskatu, ka tas ir pienākums”, turpināja pāvests. “Daži saka: statistika liecina, ka 40-42-46% ļaunprātīgi izmantoto ir ģimenē un tuvākajā apkārtnē, tikai 3% - Baznīcā. Mani tas neinteresē, es ņemu tos, kas ir Baznīcā! Mūsu pienākums ir palīdzēt ļaunprātīgi izmantotajiem un rūpēties par viņiem. Dažiem ir nepieciešama psiholoģiska ārstēšana, mums viņiem ir jāpalīdz šai ziņā. Pat tiek runāts par kompensāciju, jo civiltiesībās tāda pastāv. (…) Mums ir jārūpējas par ļaunprātīgi izmantotajiem cilvēkiem un jāsoda izmantotāji, jāsoda viņi, jo ļaunprātīga izmantošana nav šodienas grēks, kura rīt var nebūt... Tā ir tendence, tā ir psihiska slimība, un tāpēc mums viņi ir jānodod ārstēšanai un šādi jākontrolē. Nevar šādi atstāt ļaunprātīgu izmantotāju brīvībā normālā dzīvē, ar pienākumiem draudzēs un skolās. (…) Es teicu Beļģijas bīskapiem nebaidīties un iet uz priekšu, uz priekšu. Kauns ir noslēpt, piesegt: tas, jā, ir kauns.”

Amerikāņu žurnāliste Kotnija Volša pievērsās Izraēlas uzbrukumiem Libānai un Gazai. Viņa jautāja, kā pēc pāvesta domām, varētu atrisināt šo konfliktu. Vai ir kas sakāms šiem cilvēkiem?

Svētais tēvs apliecināja, ka viņš katru dienu zvana uz Gazas draudzi, kur atrodas vairāk nekā 600 cilvēku. Viņi stāsta par tur notiekošo, arī par nežēlību. “Aizsardzībai vienmēr ir jābūt samērīgai ar uzbrukumu”, uzvēra Francisks. “Ja ir kaut kas nesamērīgs, tas liecina par dominējošu tendenci, kas pārsniedz morāles robežas. Valsts, kas to dara ar spēku - es runāju par jebkuru valsti -, kas dara šīs lietas tādā “pārgalvīgā” veidā, rīkojas amorāli. Pat karā ir jāievēro morāle. Karš ir amorāls, bet kara noteikumi norāda uz zināmu morāli”.

Pēdējo jautājumu uzdeva izdevuma “Famiglia Cristiana” (Kristīgā ģimene) žurnāliste Annakjāra Valle. Vispirms viņa norādīja, ka pēc pāvesta uzstāšanās Luvēnas Katoļu universitātē tika izdots paziņojums, kurā lasāms, ka “universitāte pauž nožēlu par pāvesta Franciska pausto konservatīvo nostāju attiecībā uz sieviešu lomu sabiedrībā”. Viņi saka, ka ir mazliet ierobežojoši runāt par sievieti tikai saistībā ar mātišķību, auglību, aprūpi (…).

Reaģējot uz žurnālistes teikto, pāvests Francisks sacīja:
“Vispirms: šis komunikāts tapa laikā, kad es runāju. Tas bija iepriekš sagatavots, un tas nav morāliski pareizi. Par sievieti: es vienmēr runāju par sievietes cieņu, un tur es teicu to, ko nevaru teikt par vīriešiem: Baznīca ir sieviete, tā ir Jēzus līgava. Baznīcu padarīt par vīrišķu, sievietes padarīt par vīrišķām, nav cilvēcīgi, tas nav kristīgi. Sievišķībai ir savs spēks. Patiešām, sieviete - es to vienmēr saku - ir svarīgāka par vīrieti, jo Baznīca ir sieviete, Baznīca ir Jēzus līgava. Ja šīm dāmām tas šķiet konservatīvi, tad es esmu Karlo Gardels (slavenais argentīniešu tango dziedātājs, red.). Es taču redzu, ka ir kāds stūrgalvīgs prāts, kas nevēlas par to dzirdēt. Sieviete ir līdzvērtīga vīrietim, viņa ir vienlīdzīga, turklāt, Baznīcas dzīvē sieviete ir pārāka, jo Baznīca ir sieviete”.

Pāvests atgādināja, ka izcilais teologs Hanss Urss fon Baltazars par šo tematu veica pat pētījumu un jautāja: “Kas ir lielāks – Pētera kalpojums vai Marijas kalpojums?” “Marijas kalpojums ir svarīgāks,” paskaidroja Francisks, “jo tas ir vienotības kalpojums, kas iesaista, bet otrais ir vadības kalpojums. Baznīcas mātišķība ir sievietes mātišķība.”

Noslēdzot preses konferenci, pāvestam tika atgādināts par traģēdiju, kas notika jūrā pie Kanāriju salām, kur gāja bojā piecdesmit cilvēki. “Man sāp (…)”, viņš sacīja. “Šodien daudzi, daudzi migranti, kas meklē brīvību, pazūd jūrā vai tās tuvumā. (…) Padomāsim par to. Par to ir jāraud. Paldies.”