Svētais tēvs ierodas Portmorsbijā
Silvija Krivteža - Vatikāns
Indonēzijas aviokompānijas lidmašīna ar Svēto tēvu uz klāja Portmorsbijas starptautiskajā lidostā ieradās plkst. 19.06 pēc vietējā laika. Pie lidmašīnas trapa Vatikāna viesi sagaidīja civilās un baznīcas amatpersonas, kā arī tradicionālos tērpos ģērbti bērni, kuri viņam pasniedza lielu ziedu pušķi. Pēc ceremonijas pāvests Francisks devās uz apustuliskās nunciatūras rezidenci.
Francisks ir otrais pāvests pēc Jāņa Pāvila II, kurš Papua-Jaungvineju apmeklēja divas reizes: 1984. gada maijā un 1995. gada janvārī. Svētais tēvs bija iecerējis turp doties jau 2020. gadā, taču viņa plānus izjauca Covid-19 pandēmija.
Pēdējā tautas skaitīšana, kas veikta 2011. gadā, parādīja, ka vairāk nekā 95 % Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju uzskata sevi par kristiešiem. Ceturtā daļa no 11 miljoniem iedzīvotāju ir katoļi. Lai gan kristietība Papua-Jaungvinejā ir iesakņojusies salīdzinoši nesen, tā ir ļoti dinamiska. Entuziasms, ar kādu tur tiek uztverts Evaņģēlijs, vieš lielas cerības.
Papua-Jaungvinejas pirmais kardināls (kopš 2016. gada) Džons Ribats norāda, ka Baznīca Papua-Jaungvinejā izceļas galvenokārt ar katoļu aktīvu līdzdalību Baznīcas dzīvē. "Mums ir ļoti vajadzīgi misionāri, jo trūkst vietējo garīdznieku. Portmorsbijā ir vairāk misionāru nekā vietējo priesteru. Bet, piemēram, Bugenvilas salā visi garīdznieki ir vietējie. Tātad tur Baznīca jau ir iesakņojusies. Mums vairāk jāpievērš uzmanība aicinājumu veicināšanai," - norāda kardināls Ribats.
Papua-Jaungvinejas iedzīvotāji ir daudzveidīgi valodu, tautību un reliģiju ziņā. "Mums ir 800 valodas un 800 dažādas kultūras. Tas Baznīcai ir liels izaicinājums. Tradicionālās cilšu reliģijas agrāk pastāvēja tikai konkrētās cilts ietvaros. Tās bija atšķirīgas pat katram cilts iekšienē esošajam klanam. Reliģija bija klana noslēpums. Pārējie to nezināja. Tāpēc, kad ieradās pirmie misionāri un sludināja Evaņģēliju - un tie bija anglikāņu garīdznieki no Londonas Misionāru biedrības, daudzi vietējie izvēlējās kristietību, jo tā bija atvērta visiem, tajā nebija noslēpumu. Tā vietā bija sapratne, žēlsirdība, dziedināšana, piedošana. Visiem. Tradicionālajās reliģijās tas nebija pieredzēts," – stāsta kardināls Džons Ribats.
Okeānijā liela problēma ir klimata pārmaiņas. Tā ir patiešām reāla problēma, jo runa ir par dažu salu glābšanu no izzušanas zem ūdens. Papua-Jaungvinejā viena sala jau ir beigusi pastāvēt. Bet kā Baznīca var dot savu ieguldījumu vides aizsardzībā? Kardināls norādīja, ka "Baznīca rīko dažādus pasākumus, kuros mudina cilvēkus apzināties un saprast šīs problēmas nozīmīgumu. Portmorsbijā tiek stādīti mangrovju koki, lai apturētu zemes nogruvumus. Mēs arī brīdinām cilvēkus nededzināt zāli un krūmus. Daudzi to dara, lai noķertu savvaļas dzīvniekus. Taču viņi šādā veidā iznīcina vidi. Tas pats attiecas uz koku ciršanu. Arī pilsētvides attīstība veicina vides iznīcināšanu, jo mājas tiek celtas arvien augstāk un augstāk kalnos" – skaidro Portmorsbijas arhibīskaps.
