Atskats pāvesta Franciska lūgšanas un gavēšanas aicinājumu vēsturē
Salvatore Černucio - Vatikāns
Pastiprinoties spriedzei Tuvajos Austrumos, joprojām sprāgstot bumbām un raķetēm Ukrainā, norisinoties konfliktiem vairākās Āfrikas zemēs, laikā, kad kara vēji saviļņo veselas tautas un nācijas, pāvests aicina ķerties pie gavēšanas un lūgšanas “ieročiem” miljoniem ticīgo uz visas zemeslodes, lai no Dieva izlūgtu miera dāvanu pasaulei, kas ir nostājusies bezdibeņa malā. Apelāciju Francisks izteica Svētās Mises noslēgumā Svētā Pētera laukumā, kur notika svinīga Bīskapu Sinodes otrās sesijas atklāšana.
Sava pontifikāta laikā gavēņa un lūgšanu dienas par vardarbības plosītajām zemēm pāvests Francisks ir izsludinājis vairākkārt. Nepilnus 6 mēnešus pēc ievēlēšanas, viņš 2013. gada 7. septembrī sapulcēja tūkstošiem cilvēku Svētā Pētera laukumā, lai izlūgtu mieru Sīrijai, Tuvajiem Austrumiem, visai pasaulei. Sīrija toreiz atradās kara priekšā. Konflikts par laimi neizvērsās karā. “Arvien smalkākus mēs esam padarījuši ieročus, bet mūsu sirdsapziņa ir aizmigusi. Vardarbība, karš nes tikai nāvi, runā tikai par nāvi. Karš vienmēr ir cilvēces sakāve,” teica pāvests.
Ar tādām pašām rūpēm un neatlaidību Francisks aicināja visu konfesiju kristiešus un citu reliģiju piederīgos lūgties un gavēt 2017. gada 23. februārī par Dienvidsudānu un Kongo Demokrātisko Republiku. Šīs abas Āfrikas nācijas, kuras viņš bija tikko apmeklējis personīgi, joprojām cieta un cieš no bada, paverdzināšanas, vardarbības, emigrācijas.
Ar tādu pašu apelāciju pāvests nāca klajā, domājot par Libānu. Par lūgšanu dienu tika izvēlēts 2020. gada 4. septembris, kad pasaule sāka tikko atkopties pēc Covid-19 pirmā viļņa. Tieši pirms mēneša bija noticis sprādziens Beirūtas ostā. Ciedru zeme, ko bija novārdzinājusi politiskā, sociālā un ekonomiskā krīze, atkal pieredzēja Izraēlas karaspēka reidus.
2021. gada 29. augustā sekoja aicinājums lūgties par Afganistānu, kur pie varas atkal bija atgriezušies talibi, bet valsti izmisīgi centās pamest simtiem cilvēku, kuri tvērās pat pie lidmašīnas spārniem, kad tā jau sāka pacelties gaisā. “Vēršos ar apelāciju pie visiem, aicinot intensificēt lūgšanu un piekopt gavēni. Lūgšana un gavēnis, lūgšana un grēku nožēla – ir laiks to darīt. Runāju nopietni – intensificējiet lūgšanu un piekopiet gavēni, lūdzot žēlastību un piedošanu no Kunga,” teica pāvests.
Daudzi ticīgie atmiņā glabā 2022. gada 2. martu, Pelnu Trešdienu, kad Francisks mudināja universālo Baznīcu gavēt un lūgties, īpašā veidā vēršoties pie Jaunavas Marijas, Miera Karalienes, lai viņa “pasargā pasauli no kara neprāta”. Bija tikko sācies karš Ukrainā. “Aicinu visas iesaistītās puses, lai tās atturas no jebkādas rīcības, kas izraisītu vēl vairāk ciešanu tautām, destabilizējot sadzīvi starp nācijām un diskreditējot starptautiskās tiesības,” toreiz sacīja Romas bīskaps. Tā paša gada 25. martā viņš novēlēja Ukrainu un Krieviju Jaunavas Marijas Bezvainīgajai Sirdij. Šajos kara gados ir sekojuši tūkstošiem aicinājumu lūgties par izmocīto zemi un tās iedzīvotājiem.
2023. gada 27. oktobrī pāvests aicināja atturēties no ēdiena un izlūgt miera dāvanu Svētajai Zemei. Bija noslēgusies Bīskapu Sinodes pirmā sesija un šajā sakarā Svētā Pētera bazilikā viņš vēlējās sarīkot lūgšanu vigīliju, kurai deva nosaukumu “Pacem in Terris”. Pirms 60 gadiem ar šādu pašu nosaukumu tika izdota svētā Jāņa XXIII vēsturiskā enciklika. Izsludinot lūgšanu un gavēņa dienu, Francisks nometās Dievmātes attēla priekšā, lūdzot viņai aizbildniecību pār pasauli, kas pārdzīvo “tumšu brīdi”. Svētais tēvs lūdzās ar vārdiem:
“Tagad, Māt, atkal uzņemies iniciatīvu! Uzņemies to mūsu dēļ šajos konfliktu plosītajos un ieroču nestās iznīcības laikos. Pievērs savu žēlsirdīgo skatienu cilvēku ģimenei, kas ir pazaudējusi miera ceļu, kas ir devusi priekšroku nevis Ābelam, bet Kainam, un, pazaudējot brālīguma izjūtu, vairs neatrod mājas gaisotni. Aizlūdz par mūsu pasauli, kas atrodas briesmās un ir satraukta. Māci mums pieņemt un rūpēties par dzīvību, par katra cilvēka dzīvību, un atteikties no kara neprāta, kas sēj nāvi un izdzēš nākotni!”
Tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte
