Cilvēku ar invaliditāti ietveršanai ir jābūt par visu valstu prioritāti!
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests prasa mainīt mentalitāti, lai pasauli darītu visus ietverošāku un cilvēkiem ar invaliditāti ļautu pilntiesīgi piedalīties sabiedrības dzīvē. “Katrs cilvēks ir universālās ģimenes daļa un neviens nedrīkst kļūt par atkritumu kultūras upuri, neviens! Šī kultūra rada aizspriedumus un nes postu sabiedrībai,” teica Francisks. Viņš izteica atzinību par G7 sanāksmi, atzīmējot, ka tā ir konkrēta zīme, kas liecina par gribu veidot taisnīgāku, ietverošāku pasauli, kur katrs cilvēks ar savām spējām var dzīvot pilnvērtīgi un dot ieguldījumu sabiedrības izaugsmē.
Runājot par cilvēku ar invaliditāti, jeb citādām spējām, ietveršanu, pāvests uzsver, ka tai ir jābūt par visu valstu prioritāti, taču, patiesībā “daudzas nācijas ar grūtībām spēj parūpēties par cilvēka dzīvību no bērnības līdz vecumam”. “Man sāp,” saka Francisks, “ja ar šādas kultūras attieksmi izturas pret veciem ļaudīm. Vecie ļaudis nozīmē gudrību, taču viņi tiek atgrūsti kā novalkātas kurpes”. Pāvests uzsvēra, ka “nav patiesas cilvēciskas attīstības bez vājāko devuma. Šajā ziņā universālā pieejamība kļūst par lielo sasniedzamo mērķi, lai katra fiziskā, sociālā, kultūras un reliģiskā barjera tiktu nojaukta, ļaujot katram likt lietā savu talantu augļus un dot ieguldījumu sabiedrības labā.”
Pāvests norāda, ka cilvēku ar invaliditāti ietveršana un atbilstoši pakalpojumi nenozīmē asistenciālismu, bet gan taisnību un cieņu. Uzrunā G7 valstu ministriem un citiem sanāksmes dalībniekiem, viņš pakavējās pie būtiska aspekta – pie iespējas izvēlēties savu dzīves ceļu, atsakoties no aizspriedumiem, lai cilvēka persona vairs nebūtu līdzeklis, bet vienmēr mērķis.
Par smagu diskriminācijas formu pāvests nosauca cilvēka izslēgšanu no iespējas strādāt. “Darbs ir cieņa,” teica Francisks, “ja tu šo iespēju liedz, tad šo cieņu atņem”. To pašu viņš teica par dalības liegšanu kultūras un sporta dzīvē. “Tas ir cilvēciskās cieņas apvainojums,” viņš norādīja.
Svētais tēvs atgādināja arī, ka jaunās tehnoloģijas, ja tās tiek izmantotas prātīgi, var kļūt par teicamu sabiedroto iekļaušanas un piedalīšanās jomā. Viņš aicināja izveidot prevencijas sistēmu ar klimata izmaiņām saistīto ārkārtējo situāciju gadījumos, ievērojot cilvēku ar invaliditāti specifiskās vajadzības.
G7 valstu pārstāvju sanāksmi pāvests nosauca par cerības zīmi pasaulei, kas bieži vien aizmirst cilvēkus, kuru spējas ir ierobežotas, vai pat iznīcina tos pirms viņu piedzimšanas. Uzrunas noslēgumā Romas bīskaps norādīja uz Umbrijas zemes dēla, svētā Asīzes Franciska piemēru, uz viņa neierobežoto mīlestību uz visvājākajiem. “Viņš mums atgādina, ka patiesā bagātība ir rodama, satiekot citus. Šī tikšanās kultūra ir jāattīsta, jo īpaši, kopā ar tiem, kurus falsificētā labklājības kultūra cenšas atstumt.” Pāvests uzsvēra, ka “kopā” ir atslēgas vārds, lai celtu pasauli, kur katras personas cilvēciskā cieņa tiek pilnīgi atzīta un respektēta.”
