Ekumeniskā lūgšanu vigīlija kopā ar Sinodes dalībniekiem

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Piazza dei Protomartiri Romani (Romas pirmo mocekļu laukums), saskaņā ar tradīciju, ir apustuļa Pētera moceklības vieta. Vigīlijas dalībniekiem iepriekš sagatavotā homīlijā, ko tie saņēma rakstiskā veidā, ir uzsvērts, ka šī Sinode ir izdevība pārvarēt mūrus, kas vēl joprojām pastāv starp kristiešiem. Pāvests mudina ticīgos visā pasaulē liecināt par savu vienotību, koncentrējoties uz kopīgo misiju. Saistībā ar šo Vatikānā notikušo vigīliju arī 80 dažādās citās vietās visos kontinentos tika rīkotas lūgšanas.

Ekumeniskā lūgšanu vigīlija, ko piektdienas vakarā organizēja Tezē kopiena, ir turpinājums lūgšanai “Kopā”, kas notika 2023. gada 30. septembrī Sinodes pirmās sesijas atklāšanas priekšvakarā. Šogad par simbolisku datumu tika izvēlēts 11. oktobris, lai pieminētu Vatikāna II koncila atklāšanas gadadienu, kas notika 1962. gada 11. oktobrī. “Mēs vēlamies īpaši pateikties par visiem ekumenisma augļiem, kas ir attīstījušies pēc koncila,” īsā ievadrunā sacīja Kristiešu vienotības veicināšanas dikastērija prefekts kardināls Kurts Kohs, atgādinot par dekrēta par ekumenismu Unitatis redintegratio un dogmatiskās konstitūcijas par Baznīcu Lumen Gentium publicēšanas 60. gadadienu. Izvilkumus no abiem koncila dokumentiem nolasīja visi klātesošie Baznīcas vadītāji, tostarp pareizticīgo metropolīts Džobs, anglikāņu bīskaps Vorners, grieķu pareizticīgo baznīcas arhimandrīts Katsins un Pasaules menonītu konferences mācītāja Anna Keitija Grāberē.

Ekumenisms un sinodalitāte

“Jo tuvāk kristieši ir Kristum, jo tuvāk viņi ir cits citam,” savā homīlijā saka pāvests Francisks, atgādinot 1964. gada 21. novembra dekrēta par ekumenismu Unitatis Redintegratio vārdus. Pēc tam Svētais tēvs pievēršas saiknei starp ekumenismu un sinodalitāti, kur viens otru pavada procesā, kurā “runa ir ne tik daudz par to, lai kaut ko veidotu, cik par to, lai pieņemtu jau saņemto dāvanu un rūpētos, lai tā nestu augļus”. Pēc Franciska teiktā, līdzšinējā sinodālā pieredze ļauj mums izprast šo “vienotības dāvanu” vairākos veidos.

Vienotība ir harmonija

Vispirms Svētais tēvs atgādina: “Ne mēs esam īstie varoņi, bet gan Svētais Gars, kas mūs vada uz lielāku vienotību”. Tādējādi tā ir neparedzama dāvana, ko mums ir vienkārši jāpieņem, neliekot šķēršļus Svētā Gara darbībai.

Pāvests uzsver, ka vienotība ir ceļš, kas nobriest kustībā un kas padziļinās, cits citam kalpojot, uzturot dialogu un savā starpā sadarbojoties. Kristiešu vienotība attīstās un nobriest kopīgā svētceļojumā “Dieva tempā”.

Bez tam, vienotība ir harmonija – saka Francisks. Tā nav vienveidība, nedz arī kompromisu rezultāts, bet gan harmonija harizmu daudzveidībā, kuras Gars dāvā visu kristiešu labā. Tādējādi, mudina Romas bīskaps, mums ir jāiet pa vienotības ceļu, mīlot Kristu un visus tos, kam esam aicināti kalpot.

Būt uzticīgiem kopīgajai misijai

Visbeidzot pāvests uzsver, cik svarīgi ir “liecināt” par šo vienotību. Citējot Jāņa evaņģēlija vārdus “Lai visi būtu viens ... lai pasaule ticētu” (17, 21), viņš atgādina, ka ir ļoti svarīgi liecināt visiem kopā. “Šajā vietā pirmie mocekļi mums atgādina, ka šodien (...) dažādu tradīciju kristieši kopā atdod savu dzīvi par ticību Jēzum Kristum, dzīvojot asins ekumenismu”, saka Svētais tēvs. Šī liecība ir “spēcīgāka par jebkādiem vārdiem, jo vienotība nāk no Kunga krusta”.

Homīlijas noslēgumā Francisks aicina ikvienu kristieti koncentrēties uz savu kopīgo kristības pamatu un līdz ar to – aicinājumu būt Kristus mācekļiem misionāriem. “Pasaulei ir vajadzīga kopīga liecība, pasaulei vajag, lai mēs būtu uzticīgi savai kopīgajai misijai,” viņš raksta.