Svētais Gars – laulāto vienotības un prieka atjaunotājs
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pāvests trešdienas katehēzi koncentrēja uz Svētā Gara darbību ģimenē. Vispārējā audiencē, kas notika zem lietainām debesīm, Francisks atgādināja, ka latīņu rita tradīcijā izstrādātā mācība par Svēto Garu galvenokārt ir svētā Augustīna mantojums. Tā sākas ar atklāsmi, ka “Dievs ir mīlestība” (1 Jņ 4, 8). Mīlestībā ir kāds, kurš mīl, kāds, kurš tiek mīlēts, un pati mīlestība, kas tos vieno. Tēvs Svētajā Trīsvienībā mīl. Viņš ir visa avots un sākums. Dēls ir tas, kurš tiek mīlēts, un Svētais Gars ir mīlestība, kas viņus vieno – skaidroja Romas bīskaps. Tas nozīmē, ka kristiešu Dievs ir “vienīgais”, bet ne viens pats. Viņš nav vientuļais Dievs. Viņa vienotība ir kopības un mīlestības vienotība.
Ko Svētais Gars saka ģimenei? – uzrunas turpinājumā jautāja pāvests. Kāds Svētajam Garam var būt sakars ar laulību? Ļoti ciešs, iespējams, visbūtiskākais sakars. Kāpēc? Kristīgā laulība ir sakraments, kurā vīrietis un sieviete dāvā sevi viens otram. Tāda bija Radītāja iecere, radot cilvēku pēc sava tēla un līdzības, radot viņus kā vīrieti un sievieti. Tādējādi cilvēku pāris ir pirmā un elementārākā mīlestības kopības, kas ir Trīsvienība, īstenošanās – sacīja Svētais tēvs.
Kāds bija ierosinājis Svēto Garu saukt nevis par Trīsvienības vienskaitļa “trešo personu”, bet drīzāk par “daudzskaitļa pirmo personu”. Viņš ir “Mēs”, Tēva un Dēla dievišķais “Mēs”, vienotības saite starp personām, Baznīcas vienotības avots, un Baznīca ir “viena miesa”, kas sastāv no vairākiem locekļiem.
Šajā kontekstā pāvests norādīja, ka arī laulātajiem kopā ar bērniem vajadzētu veidot daudzskaitļa pirmo personu, tas ir “mēs”. “Cik skaisti ir dzirdēt māti sakām saviem bērniem: «Tavs tēvs un es…»”, viņš teica. Tie ir vārdi, ko Marija teica Jēzum, kad atrada Viņu svētnīcā Rakstu mācītāju vidū. Tāpat ir skaisti dzirdēt tēvu sakām: «Tava māte un es…». Cik ļoti bērniem ir vajadzīga šī tēva un mātes vienotība, vecāku kopība – atzina Francisks. Cik ļoti bērni cieš, kad viņiem tās pietrūkst! Cik ļoti bērni cieš, kad viņu vecāki šķiras!
Tāpēc laulātajiem ir vajadzīgs Svētā Gara atbalsts. Viņš ir visizcilākā dāvana. Tur, kur ienāk Svētais Gars, tur atdzimst savstarpējā atdeve un dāvāšana. Būdams Tēva un Dēla savstarpējā dāvana Trīsvienībā, Svētais Gars ir arī Viņu prieka iemesls. Daži Baznīcas tēvi par to runājot, nebaidījās lietot tādus terminus kā “skūpsts” un “apskāviens”, kas specifiski attiecas uz laulātajiem.
“Neviens nesaka, ka šāda vienotība ir viegli sasniedzams mērķis, īpaši mūsdienu pasaulē”, atzina pāvests. “Taču tā ir patiesība par lietām, kādas tās ir domājis Radītājs, un tāpēc tā ir to dabā. Protams, var šķist vieglāk un ātrāk būvēt uz smiltīm, nevis uz klints. Tomēr Jēzus parāda, kāds ir rezultāts.”
Francisks piebilda, ka uz smiltīm būvēto laulību sekas diemžēl ir labi redzamas visiem, un visdārgāk par to maksā bērni. Bērni cieš, kad vecāki šķiras vai kad viņu starpā trūkst mīlestības – viņš uzsvēra. Daudziem laulātajiem vajadzētu atkārtot vārdus, ko Marija teica Jēzum Kānas kāzās: “Viņiem nav vīna”. “Svētais Gars ir tas, kurš garīgajā plāksnē turpina brīnumu, ko Jēzus paveica tajā reizē, proti, pārvēršot ieraduma ūdeni jaunā kopā būšanas priekā,” teica pāvests. “Tā nav dievbijīga ilūzija, bet tas ir tas, ko Svētais Gars paveica daudzās laulībās, kad laulātie pāri nolēma Viņu piesaukt”.
Katehēzes noslēgumā pāvests norādīja, ka nebūtu slikti, ja līdzās juridiska, psiholoģiska un morāla rakstura informācijai, kas tiek sniegta, sagatavojot saderinātos pārus laulībām, tiktu padziļināta arī šī “garīgā” sagatavošana. Svētais Gars ir tas, kurš panāk vienotību. Kāds itāļu sakāmvārds saka: “Nebāz pirkstu starp vīru un sievu”. Tomēr starp vīru un sievu būtu jābūt vietai kādam “pirkstam”, un proti, runa ir par “Dieva pirkstu”, tas ir, par Svēto Garu.
