Pāvests Romas pilsētai: uzdrošinieties būt žēlsirdīgi
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pirms 50 gadiem, 1974. gada februārī, notika konference par tematu “Kristiešu atbildība tuvākmīlestības un taisnīguma gaidu Romas pilsētā priekšā”. Tā pazīstama kā “Romas nebūšanas”. Atzīmējot šo gadadienu, pāvests 25. oktobrī devās uz Svētā Jāņa Laterāna baziliku, kur notika Romas diecēzes asambleja.
Svētais tēvs tikās ar diecēzes priesteriem un valdības pārstāvjiem, tostarp pilsētas mēru. Pēc lūgšanām un Svēto Rakstu lasīšanas Francisks sarunā ar žurnālistu Marko Damilano piedāvāja savu redzējumu par kristiešu lomu Mūžīgajā pilsētā. Tādējādi viņš noslēdza 2024. gada februārī aizsākto pārdomu ciklu “(Ne)vienlīdzības”, ko iezīmēja daudzas tikšanās, veltītas dažādām sociālajām jomām.
Runājot par bēdīgo realitāti, kāda paveras Romas pilsētā, kur valda nevienlīdzība un nabadzība, pāvests jautāja: “Ko mēs varam darīt?”. Viņš ieteica saskatīt visnabadzīgāko ļaužu sejā pašu Kristu, jo nabagi ir Kristus miesa, un tie kā sakraments padara Viņu redzamu mūsu skatienam. “Nabagu nevar reducēt līdz skaitlim, līdz problēmai, līdz atkritumiem,” uzsvēra Svētais tēvs.
Nabadzības jautājums ir steidzams izaicinājums Baznīcai, un par to ir jābūt visiem atbildīgiem – turpināja Francisks. Jēzus nepiedāvā maģisku risinājumu, bet Viņš mūs aicina pasludināt Labo vēsti visnabadzīgākajiem, pateikt viņiem, ka viņi ir mīlēti un dārgi Dievam un ka viņu cieņa Viņa acīs ir svēta. Romas bīskaps atzina, ka dažkārt mēs sakām šos vārdus, bet nedarām lietas, kas padarītu tos ticamus.
“Nesacīsim, ka priesteri un klostermāsas, kas rūpējas par nabadzīgajiem, ir komunisti. Tas joprojām tiek teikts, pietiek tā runāt,” uzsvēra pāvests, skanot bazilikā klātesošo aplausiem. Pāvesta trīs atslēgas vārdi patiesi kristīgai attieksmei, kā viņš mēdz atkārtot, ir “tuvība”, “līdzjūtība” un “maigums”.
Pēc tam Francisks pauda sašutumu par to, ka Romā tiek izmests tonnām pārtikas, kamēr daudziem nav ko ēst, un par tūkstošiem vakanču, kamēr tūkstošiem cilvēku dzīvo uz ielas. Ņemot vērā šos paradoksus, viņš aicināja veidot alianses, lai centrā izvirzītu cilvēku un “salabotu plaisas”. Pāvests norādīja, ka turklāt ir svarīgi dažādu pastorālo aktivitāšu un katehēžu ietvarā mācīt Baznīcas sociālo domāšanu, lai “veidotu sirdsapziņu” un palīdzēt apzināties to, cik liela nozīme ir sociālajai darbībai.
“Kopā mēs varam uzņemties risku iet jaunus ceļus”, nevis stāvēt uz vietas visu trauslāko un nedrošāko cilvēku priekšā – sacīja Romas bīskaps. Ņemot vērā problēmu daudzveidību, mums varētu būt kārdinājums teikt: “Es neko nevaru izdarīt”. Taču, pateicoties kristīgajai cerībai, mēs zinām, ka Kristus var uzcelt to, ko mēs, cilvēciski, nespējam. 2025. gada Jubilejas priekšvakarā Svētais tēvs mudināja klātesošos apņēmīgi doties “cerības ceļā un uzdrīkstēties būt žēlsirdīgiem”.
