Sinode liecina par Baznīcas gatavību ieklausīties Svētā Gara balsī
Silvija Krivteža - Vatikāns
Uzrunā Svētais tēvs paskaidroja, cik svarīga ir to cilvēku aktīva līdzdalība, kuri nav bīskapi. Viņš brīdināja, ka nedrīkst nostādīt Baznīcas hierarhiju pret kristīgajiem lajiem. Pāvests norādīja uz Svētā Gara lomu Sinodes apspriedēs un Baznīcas misijas darbā. Viņš atgādināja par otrdienas vakarā notikušā gandarīšanas dievkalpojuma daiļrunību, uzsverot, ka pazemība ir Svētā Gara dāvana, un Baznīcai, kurai vienmēr vajadzīgas reformas, jābūt atvērtai Gara iedvesmām.
Francisks atgādināja Vatikāna II koncila mācību par Baznīcu un tās attiecību būtību. Viņš norādīja, ka pašreizējā Sinodes sesija oriģinālā veidā atspoguļo šo Dieva tautas "staigāšanu kopā". Svētais tēvs atsaucās uz gandrīz sešdesmit gadu pieredzi, ko guvusi Bīskapu sinode. Viņš skaidroja, ka svētais Pāvils VI šo notikumu izveidoja kā procesu. Tā gaitā Baznīca mācās labāk iepazīt sevi un noteikt pastorālās darbības formas, kas ir vispiemērotākās Kunga uzticētajai misijai. "Šis mācīšanās process ietver arī priesteru, īpaši bīskapu, kalpojuma veidus," - sacīja pāvests.
Francisks paskaidroja, ka, uzaicinot daudzus kristīgos lajus, konsekrētās personas, diakonus un priesterus par pilntiesīgiem šīs asamblejas locekļiem, viņš to ir darījis "saskaņā ar Vatikāna II koncilā pausto izpratni par bīskapa kalpojuma īstenošanu: bīskaps, kas ir konkrētās Baznīcas vienotības princips un redzamais pamats, nevar izdzīvot savu kalpojumu citādi kā tikai Dieva tautā, kopā ar Dieva tautu, būdams Dieva tautas vidū un sekojot tai Dieva tautas daļai, kas viņam ir uzticēta. Šai iekļaujošajai bīskapa kalpojuma izpratnei ir nepieciešama izpausme un atzīšana, vienlaikus izvairoties no divām briesmām: pirmā ir abstrakcija, kas aizmirst vietu un attiecību auglīgo konkrētību un katras personas vērtību; otrās briesmas ir sadraudzības izjaukšana, nostādot hierarhiju pret kristīgajem lajiem," - sacīja Svētais tēvs, piebilstot, ka pašreizējās sinodālās asamblejas sastāvs pauž tādu bīskapa kalpojuma īstenošanas veidu, kas ir saskaņā ar dzīvo Baznīcas Tradīciju un Vatikāna II koncila mācību. "Pestīšanas pasludinājumam ir vajadzīgs ikviens cilvēks, un ikvienam ir jābūt uzklausītam," - uzsvēra Francisks.
Svētais tēvs norādīja, ka tas, ka Bīskapu sinodes asamblejā piedalās cilvēki, kas nav bīskapi, nemazina ne asamblejas "hierarhisko" dimensiju, ne arī atsevišķu bīskapu un Bīskapu kolēģijas autoritāti. "Drīzāk tā norāda uz formu, kādai jābūt bīskapa varas īstenošanai Baznīcā, kas apzinās, ka tā ir sinodāla. Attiecības ar Kristu un starp visiem Kristū - tiem, kas ir, un tiem, kas vēl nav, bet kurus Tēvs gaida - iemieso Baznīcas būtību un veido tās formu visos laikos," - teica pāvests.
Francisks norādīja uz nepieciešamību noteikt dažādas "koleģiālās" un "sinodālās" bīskapa kalpojuma formas, "vienmēr respektējot ticības depozītu un dzīvo Tradīciju, vienmēr atbildot uz to, ko Gars prasa no Baznīcām šajā konkrētajā laikā un dažādos kontekstos, kuros tās dzīvo".
"Mūsu pulcēšanās šeit, Romas bīskapa, bīskapu, kas pārstāv Bīskapu konferences visā pasaulē, laicīgo vīriešu un sieviešu, konsekrēto personu, diakonu un priesteru, sinodālā procesa liecinieku kopā ar brālīgajiem delegātiem - ir spoža zīme, kas apliecina Baznīcas gatavību ieklausīties Svētā Gara balsī," - sacīja pāvests, mudinot klātesošos atbildēt uz jautājumu, "kā būt misionārai, sinodālai un žēlsirdīgai Baznīcai." Uzrunas noslēgumā Romas bīskaps novēlēja Sinodes dalībniekiem būt atvērtiem Svētajam Garam - "mūsu nemainīgajam vadonim, mūsu mierinājumam".
